...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Izglītība

LLMC īsteno laikmetīgās mākslas izpratni rosinošus notikumus gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – radošās darbnīcas, ekskursijas, lekcijas, sarunu darbnīcas, mākslinieku un kuratoru prezentācijas, diskusijas, tematiskus seminārus, konferences, kā arī izdod bukletus, darba lapas un ceļvežus.

LLMC rīko arī laikmetīgajai mākslai veltītu tekstu lasīšanas ciklu – LLMC Vakarskolu, starptautisku LLMC Vasaras skolu, kā arī piedāvā apgūt mākslas vēstnešu jeb mediatoru prasmes.

Izglītība / Bērniem

1 / 1

Programmu kuratore: Linda Veiberga

Kontaktinformācija: 

linda.veinberga@lcca.lv

Tālr. + 371 67039282

Laikmetīgā māksla rosina domāt par pasauli, kurā dzīvojam šodien un dzīvosim rīt. LLMC izglītības programmas bērniem, izmantojot aktuālās izstādes, piedāvā izzināt dabaszinību noslēpumus, pētīt sevi un norises sabiedrībā, atklāt mākslas dažādās formas un, satiekoties ar māksliniekiem, piesavināties radošu attieksmi pret dzīvi. Laikmetīgā māksla ir aizraujoša, daudzveidīga, rotaļīga un pats galvenais – tā ir par mums. Ikvienas LLMC organizētās izstādes ietvaros tiek piedāvāta arī izglītības programma – aktivitātes un darbnīcas bērniem.

Šajā lapas sadaļā atradīsi informāciju par aktuālajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem un skolēnu grupām, kā arī lejuplādējamus materiālus par laikmetīgo mākslu bērniem un jauniešiem.

1 / 10

Izglītība / Mākslas vēstneši

LLMC Mediācijas jeb mākslas vēstnešu programma ir īpašs nodarbību cikls, kurā dažādu profesiju cilvēki, balstoties katrs savā pieredzē, kā arī iedziļinoties konkrētajā izstādē, asistē dažādiem skatītājiem, ļaujot katram no izstādes apmeklējuma gūt vairāk. Mākslas vēstneši tiek apmācīti darbam LLMC organizētajos pasākumos, piedāvājot gan informāciju par konkrētu izstāžu tematiku, gan trenējot praktiskas iemaņas komunikācijā ar auditoriju.


Kontaktinformācija:
linda.veinberga@lcca.lv


Izglītība / Vakarskola

LLMC Vakarskola ir tekstu lasīšanas darbnīcu un lekciju cikls, kas norisinās kopš 2013. gada. LLMC vakarskolas cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

“LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

Kuratori – Valts Miķelsons un Inga Lāce.

# Lasīšanas darbnīca “Daba un dabiskums”  

Sadarbībā ar mākslinieci Lindu Vigdorčiku 

Dabas attēlojums mākslā – gan ainavu glezniecībā, gan starpdisciplināros projektos par ekoloģiju – bieži vien parādās kā autentisks īstenības citāts, dziļš vērojums un patiesas rūpes par apkārtējo vidi. Tomēr netrūkst arī mēģinājumu šo idilli problematizēt, veidojot fiktīvas pasaules vai apšaubot pašu dabas jēdzienu. 

Pievēršoties gan darbiem laikmetīgās mākslas izstādē, gan 19.gadsimta britu humānista Frenka Steinbridža tropisko augu siltumnīcām, Ralfs Rugofs apskata eksponēšanas lomu priekšstatos par dabiskumu un norāda uz hibriditātes potenciālu stāstu radīšanā. Tikmēr Džozefs Teilors Makrae vēro cilvēku radītās datorspēļu pasaules, aprakstot šīs šķietami noslēgtās, salai līdzīgās vides konvencijas, kā arī sekas, kuras rodas tajā ienākot aizvien jauniem spēlētājiem.

Teksti: 

• Ralph Rugoff, “Signs and Wonders”. 2000.

• Joseph Taylor McRae, “Boy Islands”. 2015.

# Lasīšanas darbnīca “Primitīvisms” 

Viens no aspektiem, kas ir pārsteidzošs Donalda Trampa nesenajā ievēlēšanā ASV prezidenta amatā, ir viņa izmantotās retorikas primitīvisms. Dienu pēc vēlēšanām filozofs Alēns Badjū savā lekcijā norādīja, ka šāda situācija kļuvusi iespējama tādēļ, ka politikā jau vairākas desmitgades neeksistē īsta opozīcija globalizētajam kapitālismam, un aicina šādu alternatīvu atrast, skatoties atpakaļ sociālisma idejās. Tikmēr Karlosa Hauregui raksts ieskicē antropofāgijas jēdzienu, kurš tika aktualizēts Brazīlijas modernistu aprindās 1920. gados un atsaucas uz kontinenta pirmiedzīvotāju “primitīvismu”. Metaforiskā izpratnē, antropofāgija ir kultūras attieksme, kas saglabā lokālo, ne-eiropeisko identitāti, vienlaikus rijīgi patērējot visu svešo. 

Teksti:

• Alain Badiou, “Reflections on the Recent Election”. 2016.

• Carlos Jáuregui, “Anthropophagy”. 2012.


# Lasīšanas darbnīca “Horeogrāfija izstāžu zālēs un horeogrāfētās izstāžu pieredzes”

Pēdējos gados laikmetīgās mākslas institūcijās it bieži notiek izstādes, kuru autori ir profesionāli horeogrāfi. To uzmanības centrā ir nevis dokumentācija un arhīvu materiāli, bet gan kustība un mijiedarbība ar skatītāju. Viens šādas izstādes autors, horeogrāfs un dejotājs Viljams Forsaits savā esejā apsver, kāda varētu būt horeogrāfiska domāšana, kura nav sasaistīta ar izpildītāja ķermeni. Plašākā griezumā, kritiķe un kuratore Doroteja van Hantelmana skata performatīvas, fenomenoloģiskas un dzīvā komunikācijā balstītas mākslas prakses līdztekus pārticības pieaugumam rietumu pasaulē un no tā izrietošajam fokusam uz katra skatītāja individuālo pieredzi. 

Teksti: 

• William Forsythe, “Choreographic Objects”.

• Dorothea von Hantelmann, “The Experiential Turn”. 2014.

# Mākslas un politikas jautājumu izpētei veltītā žurnāla Rab-Rab prezentācija 

Rab-Rab: journal for political and formal inquiries in art ir neatkarīgs bezpeļņas mākslas izdevums, ko angļu valodā publicē Rab-Rab Press Helsinkos. Žurnāla galvenais redaktors ir Sezgins Boiniks (Sezgin Boynik) un izdevējs Greguārs Ruso (Gregoire Rousseau), līdz šim iznākuši trīs numuri. Rab-Rab mērķis ir atbalstīt diskursīvu pozīciju mākslā, publicējot mākslinieku, kā arī mākslas praksē iesaistītu pētnieku rakstus. Rab-Rab žurnāla atšķirīgās pieejas pamatā ir ideja, ka mākslas un politikas savienībai piemīt spēcīgs transformējošs efekts – tā ietekmē gan veidu, kā tiek saprasta mākslinieciskā izpēte, gan arī zinātnisko pētījumu metodoloģiju. Rīgā žurnālu prezentēs Sezgins Boiniks, Greguārs Ruso, iepazīstinot ar visiem līdz šim iznākušajiem Rab-Rab numuriem, kā arī runājot par izdevējdarbības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. 

Vairāk par žurnālu: www.rabrab.fi

# Lasīšanas darbnīca “Māksla un identitāte”

Ja dzimuma, rases un seksuālajo identitāti apliecinošas kustības ir vispārzināmas un tajās balstīta māksla rietumos kļuvusi teju par klišeju, citas tikai pamazām sāk pārvarēt šķēršļus ceļā uz savu redzamību un pieņemšanu. Vairākas no tām balstītas esības formās, kuras tradicionāli uzskatītas par attīstības traucējumu vai slimību sekām. Viens no šādiem skatījumiem aicina aplūkot autismu kā atšķirīgu, unikālu uztveres formu, kura tiek diskriminēta iedomātas normalitātes vārdā. Zviedrijas pētnieku duo Piers Jārsma un Stelans Velins apskata šo pozīciju no aprūpes un ētikas aspektiem, tostarp norādot uz būtiskajām atšķirībām pašas grupas ietvaros. Tikmēr kurators un autors Navs Haks atskatās uz identitātes politikas vēsturi mākslas pasaulē, norādot uz veidiem, kā, līdz ar jaunas redzamības iegūšanu, atšķirīgais var kļūt ne tikai par tirgojamu preci, bet arī ierobežojumu mākslas un pašas identitātes uztverei un attīstībai. 

Teksti:

• Pier Jaarsma and Stellan Welin, “Autism as a Natural Human Variation: Reflections on the Claims of the Neurodiversity Movement”. 2012.

• Nav Haq, “The Invisible and the Visible. Identity Politics and the Economy of Reproduction in Art”. 2015.

# Rodolfo Andaura lekcija

Rodolfo Andaurs (Rodolfo Andaur) stāstīs par savu kuratora praksi, pētniecības un mākslas projektiem. Viens no būtiskākajiem viņa darbiem ir ilgtermiņa izstāžu un mākslinieku rezidenču projekts Tarapakas tuksnesī, kam sekoja grāmata “Tarapakas ainava” (2014). 

“Tarapakas ainava” tiecas izvaicāt idealizētus kultūru identitātes vienkāršojumus, noglabātus ainavā. Līdzīgi kā ainava tiek nepārtraukti reproducēta un standartizēta kā pastkarte, dažādas identitātes atsedz konkrētā reģiona, teritorijas vai vietas heterogēno faktūru.

Rodolfo Andaurs ir čīliešu kurators, kurš bijis dažādu laikmetīgās mākslas projektu koordinators Čīles ziemeļos. Viņš ir lektors Kritisko un kuratora studiju programmā Adolfo Ibanjesa Universitātē Santjago, Čīlē. Raksta par izstādēm un dažādu vizuālo mākslinieku projektu metodoloģijām publikācijām Artishock, ATLAS un Rotunda Magazine. 


Izglītība / Vasaras skola

LLMC Vasaras skola ir starptautiska neformālās izglītības programma jaunajiem un topošajiem māksliniekiem, mākslas un kultūras kritiķiem, kuratoriem un kultūras menedžeriem no Latvijas un ārvalstīm. LLMC Vasaras skola sniedz iespēju tās dalībniekiem iepazīties un dalīties idejās ar mākslas pasaulē atzītiem lektoriem, vieskuratoriem un darbnīcu vadītājiem, starpdisciplinārā formā attīstīt kritiskās domāšanas, argumentācijas un diskutēšanas prasmes, kā arī aicina veidot kolektīvas radošās prakses.


Attēls: Edd Schouten
1 / 1

2016 gada LLMC Vasaras skola “Error?!

Norises laiks: 11.06.2016.–16.06.2016. 

Norises vieta: Ruckas Mākslas rezidenču centrs Cēsīs 

Kuratori: Zane Zajančkauska, Valts Miķelsons, Inga Lāce un Andra Silapētere. 

Vasaras skolas tēma ir „Maldīšanās nozīme domāšanā un mākslā”, lektori un dalībnieki meklē atbildes uz jautājumiem – kāda ir kļūdīšanās un maldīšanās loma jaunu zināšanu un pieredžu gūšanā? Kā kļūdas izgaismo sistēmas un struktūras, uz kurām paļaujamies? Vai maldīšanās un nejaušības var kļūst par apzinātu praksi? 

Vasaras skolā lekcijas un darbnīcas vadīs virkne starptautiski pētnieki. Maikla Ramskera (Michael Ramscar) pētījumu mērķis ir izprast un izskaidrot cilvēka ikdienā lietotos jēdzienus, saprātu un valodu, izmantojot mācīšanās un atmiņas psiholoģiskos un neiroloģiskos aspektus, tādējādi cenšoties izveidot precīzāku datorizētu prāta izpratni. Viņš ieguvis mākslīgā intelekta un kognitīvo zinātņu doktora grādu Edinburgas Universitātē un strādā Tībingenas Universitātes Lingvistikas katedrā kā vecākais pētnieks.  

Rozas Baroci (Rosa Barotsi) diskutē par to, ko mūsdienās nozīmē veidot politisku kino, apskatot lēnā kino „nespēju” radīt efektīvus vēstījumus. Viņa ieguvusi doktora grādu Kembridžas Universitātē par pētījumu „Laikmetīgais Eiropas kino, laiks un ikdiena”. Arī kino zinātnieces Elīnas Reiteres lekcija veltīta lēnā kino fenomenam; viņa janvārī Maincas universitātē Vācijā aizstāvēja doktora darbu “Narration in Slow Cinema?”.

Programmā ietverta arī rakstnieka, mākslas kritiķa un dzejnieka Trevisa Džepesena (Travis Jeppesen) lekcija. Treviss Džepesens ir attīstījis žanru, ko viņš pats dēvē par „objektorientētu rakstīšanu” (object-oriented writing) – rakstīšanu, ar ko tiek uzburta subjektīva tikšanās ar mākslas objektiem un reakcija uz tiem. 2014. gadā viņa objektorientētā rakstīšana bija apskatāma Vitnija biennālē ASV un viņa solo izstādē Vilkinsona galerijā Londonā. Treviss Džepesens kā vieslektors pasniedzis Goldsmita koledžā un Karaliskajā Mākslas koledžā Londonā.

Apmeklētājiem iespēja noklausīties arī Londonā dzīvojošā rakstnieka, kuratora un žurnāla Frieze redaktora asistenta Pola Klintona (Paul Clinton) lekciju “Representational and Political Issues Coming from Artists Working with Stupidity”. Pols Klintons ir lasījis lekcijas par mākslu, muļķību un queer theory Goldsmita koledžā un bijis viens no izstādes duh? Art & Stupidity kuratoriem Focal Point galerijā Lielbritānijā.

LLMC Vasaras skolā lekcijas lasa arī igauņu mākslas kritiķis Indreks Grigors (Indrek Grigor), mākslinieks un horeogrāfs no Nīderlandes Eds Shautens (Edd Schoutten), islandiešu mākslinieks Stirmirs Erns Gudmundsons (Styrmir Örn Guðmundsson), māksliniece Laura Prikule, teorētiķis Haralds Matulis, mākslinieks Kaspars Groševs, sociālantropologs Roberts Ķīlis, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens, dzejnieks un publicists Kārlis Vērdiņš.

Pasākums notiek projekta “This is Tomorrow. Back to Basics: Forms and Actions in the Future” ietvaros ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa”, Valsts Kultūrkapitāla fonda, LR Kultūras ministrijas līdzfinansējumu. 

Programme of the LCCA Summer School 2016_ENG.docx