en

PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS
trešā sarunu darbnīca: Cerību sala. Gotlande - Baltijas jūras ģeopolitiskais smaguma centrs

Aicinām ceturtdien, 7.decembrī plkst. 18.00, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā uz starptautiska laikmetīgās mākslas projekta PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS trešo sarunu: Cerību sala. Gotlande-Baltijas jūras ģeopolitiskais smaguma centrs. Tajā piedalīsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese, Diāna Popova, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš, Baltijas Mākslas centra mākslinieciskā direktore Helēna Seldere un zviedru māksliniece Ingela Johansone. 

Pārnēsājamās ainavas ir starptautisks laikmetīgās mākslas projekts ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, kurā tiek apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20.gs. sākuma līdz mūsdienām. Paplašinot mākslas norišu kontekstu katrā no izvēlētajiem ģeogrāfiskajiem punktiem, izstāžu sēriju ievada sarunu darbnīcas, kurās aicināti piedalīties mākslas pētnieki no Latvijas un ārvalstīm. 

Cikla trešā saruna veltīta Gotlandei, kas jau izsenis bijusi nozīmīgs punkts Baltijas jūras reģiona ģeopolitiskajā kartē. Salas izolētība un tajā pat laikā atrašanās dažādu stratēģisku ceļu krustpunktā gadsimtu gaitā veicinājusi tās formēšanos gan par aktīvu tirdzniecības centru, gan svarīgu aizsardzības bastionu, gan nozīmīgu politisku aktivitāšu centru. Pēc Otrā Pasaules kara Gotlande kļuva par Baltijas jūras ģeopolitisko smaguma centru, iezīmējot aukstā kara novilktā dzelzs priekškara robežas, kas atdalīja Padomju varas ideoloģijas pakļautās teritorijas no pārējās pasaules. Baltijas okupācijas gados Gotlande joprojām bija cerību sala, tuvākā ārpasaules kontūra, taču par jūras otra krasta eksistenci padomju pilsoņiem iemācīja aizmirst. Arī pēdējos gados, vērojot provokatīvas militāras aktivitātes Baltijas jūrā un kāpinātu spriegumu pasaules politiskajā kartē, tā nav nejaušība, ka Gotlandes stratēģiskā nozīme atkal pieaug. 

1944.gadā tūkstošiem baltiešu nonāca neapskaužamas izvēles priekšā – sagaidīt Padomju režīma uzvaru un iekļūt represiju virpulī vai riskēt un uzsākt dramatisko bēgšanas ceļu pārpildītās liellaivās pāri Baltijas jūrai. Uzskatot par cerīgu Zviedrijas tuvo atrašanos un pasludināto neitralitāti lielvaru sadursmē, Zviedrijas krastus sasniedza ap 4500 latviešu ar cerību pēc drīzas Padomju varas sakāves atgriezties mājās. Diemžēl atgriešanās neatkarīgā Latvijā nepiepildījās un bija jāmeklē jaunas tālākas dzīves iespējas Zviedrijā, cenšoties integrēties vietējā sabiedrībā. 

Līdzīgas norises skāra arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, izmisumā pāri jūrai devās 26 000 igauņu un vairāki simti lietuviešu. Visas baltiešu bēgļu komūnas veidoja savas organizācijas un pulcējās ap trimdas politiskās elites un inteliģences pārstāvjiem, ar pretestību liktenim, kas tās bija piemeklējis pēc Otrā Pasaules kara.  

Trešā sarunu darbnīca pievērsīsies Gotlandes specifiskajai lomai Baltijas jūras reģionā un tās nozīmei Baltijas tautu vēsturē. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese un Diāna Popova stāstīs par izstādes Pārnēsājamās ainavas Zviedrijas sadaļā pārstāvēto mākslinieku radošo darbību, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš uzstāsies ar priekšlasījumu “Jaunā gaismā – vizuālā tēla pārvērtības klinšainajā Zviedrijā”, Baltijas Mākslas centra (Baltic Art Center) Visbijā mākslinieciskā direktore Helēna Seldere - ar stāstījumu par vēstures notikumu ietekmi uz Baltijas Mākslas centra izveidi 20.gs. 90.gados, tam kļūstot par rietumu un austrumu kultūru saskares punktu Gotlandē, savukārt zviedru māksliniece Ingela Johansone prezentēs savu projektu par lietuviešu mākslinieka Eugenius Budrys radošo un politisko darbību Gotlandē ceļā uz Lietuvas neatkarības atjaunošanu.   

Programma: 

18.00 Solvita Krese un Diāna Popova – Ievads   

18.30 Jānis Krēsliņš – Jaunā gaismā – vizuālā tēla pārvērtības klinšainajā Zviedrijā 

19.00 Helēna Seldere – Gotlande un Baltijas Mākslas centrs – mākslas un trimdas krustpunkts 

19.30 Ingela Johansone – Brīvās pasaules tuvākais punkts

Dalībnieki: 

Jānis Krēsliņš ir Zviedrijas Nacionālās Bibliotēkas vecākas akadēmiskais bibliotekārs. Dzimis Ņujorkā latviešu vēsturnieka Jāņa Krēsliņa un viņa sievas Skaidrītes ģimenē. Mācījās privātajā Riverdeilas skolā (Riverdale Country School) Ņujorkā un Haverfordas koledžā (Haverford College) Pensilvānijā. Studēja Harvarda universitātē un Bostonas koledžā (Boston College). 1982. gadā ieguva Fūlbraita stipendiju (Fulbright scholarship) studijām Zviedrijā un 1989. gadā Stokholmas Universitāte viņam piešķīra zinātņu doktora grādu. Zviedrijas Karaliskajā Bibliotēkā (Kungliga Biblioteket) viņš pārrauga senās kolekcijas. 

Ingela Johansone dzīvo un strādā Stokholmā. Johansones pētniecībā balstītā radošā darbība bieži veidojas kā reakcija uz konkrētas vietas problemātiku, pievēršot uzmanību sociālajai vēsturei un kolektīvajai atmiņai. Viņas starpdisciplinārā pieeja apvieno dažādas estētiskas stratēģijas un medijus veidojot saistošu darbu kopumu. Viņa piedalījās projektā "Kirunatopia", kurš tika prezentēts Bildmuseet, Ūmeo (2012) un Kunsthaus Dresden, Drēzdenē (2014). Viņas grāmatas projekts "“The Art of the Strike”, voices on cultural and political work during and after the mining strike in the north of Sweden in 1969–70" ["Streika māksla", viedokļi par kultūras un politisko darbu pēc ogļraču streika Zviedrijas ziemeļos 1969-70.gadā], (Glänta, 2013). Viņas nesenākās izstādes un projekti notikuši Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā (2018), Kunsthalle Trondheim, Norvēģijā (2017), Alternativa, Gdaņskā (2016), Kalmar Konstmuseum, Zviedrijā (2015), Die Ästhetik des Widerstands, Galerie im Turm, Berlīnē (2014), Tensta Konsthall, Stokholmā (2013).

Diāna Popova ir mākslas un kultūras projektu organizatore un kuratore, kas strādā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā kopš 2014.gada. Bijusi projektu vadītāja un līdzkuratore izstāžu ciklam “Divdabis” (2017) Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gada programmas vadītāja un līdzkuratore (2015), projektu vadītāja laikmetīgās mākslas festivālā SURVIVAL KIT kopš 2014.gada, kā arī vadījusi LLMC Ofisa galerijas programmu (2014-2016). 2017.gadā kā vieskuratore organizējusi izstādi “Monocular Spectator. Performance for the camera” galerijā Gedok München, Vācijā. 

Helēna Seldere studējusi mākslas vēsturi Stokholmas Universitātē un ieguvusi maģistra grādu laikmetīgās mākslas kūrēšanā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā. Kopš 2016. gada viņa ir Baltijas mākslas centra vadītāja Gotlandē, Zviedrijā. Seldere piedalījusies Marabouparken konsthall, laikmetīgās mākslas telpas Sundbibergā, izveidē, kur bija Marabouparken Lab publiskās mākslas programmas kuratore. Viņa ir vairāku publikāciju redaktore un autore: "Marabouparken – konst, landskap och arkitektur" (Marabouparken – Māksla, ainava un arhitektūra, 2005), "Varför blev du konstnär?" (Kādēļ tu kļuvi par mākslinieku?, 2010), "Parkliv" (Parka dzīve, 2010), "Uglycute" (2012). Šobrīd viņa sadarbojas ar Akademi Valand, veidojot monogrāfiju par zviedru mākslinieces Kerstinas Bergendālas radošo darbību "Public Enquiries" [Publiskie pieprasījumi]. 

Solvita Krese ir kuratore un kopš 2000.gada Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore. Daudzskaitlīgu liela mēroga internacionālu mākslas izstāžu kuratore, tai skaitā „Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara” Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs, Kijeva (2016); „Re: visited” Rīgas mākslas telpa, Rīga (2014); “Telling tales”, Nacionālā mākslas galerija, Viļņa; KUMU, Tallina; Centre Pasqu Art, Biel (2014); „Alternativa”, Wyspa, Gdaņska (2013); „Mobilais muzejs”, Rīga (2007); „Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla no 80tiem”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīga (2005); 2015. gadā bijusi komisāre Latvijas paviljonam 56. Venēcijas mākslas biennālē. 2009.gadā aizsākusi un joprojām kūrē starptautisku Laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT. 

Pārnēsājamās ainavas, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, pievēršas Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstiem, ievietojot tos plašākā 20.gs. mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā.  

Pārnēsājamās ainavas notiek ar LR Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Kanādas vēstniecības Latvijā, ASV vēstniecības Latvijā un Gētes Institūta atbalstu.  

Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir Es esmu Latvija, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. LLMC projekts Pārnēsājamas ainavas ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm. 


Lasīt vairāk