Tulkotāja: Māra Rubene
Zinātniskais redaktors: Rinalds Zembahs
Literārā redaktore: Arta Jāne
Izmērs: 18cm x 11.9cm
Moriss Merlo-Pontī (Merleau-Ponty) ir viens no tā sauktās "eksistenciālās fenomenoloģijas" galvenajiem pārstāvjiem, ietekmējies gan no Edmunda Huserla fenomenoloģijas, gan no Gabriēla Marsela un Martina Heidegera eksistences filozofijām un pavisam nedaudz - no sava studiju biedru Žana Pola Sartra un Simonas de Bovuāras eksistenciālisma.
Merlo-Pontī bija pirmais franču filozofs, kas savā valodas teorijā sāka izmantot lingvista Ferdinanda de Sosīra atziņas, bet dzīves pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērsa psihoanalīzes interpretācijai, glezniecībai un prozai. Merlo-Pontī lekcijas ir klausījušies un savas darbības sākotnējā posmā no viņa ir ietekmējušies franču filozofi Mišels Fuko un Žans Fransuā Liotārs. Merlo-Pontī filozofija strukturālisma un poststrukturālisma iespaidā lielā mērā ir tikusi izstumta, taču kopš 20. gs. 90. gadiem interese par viņa darbiem atkal ir pieaugusi.
Darbu "Acs un gars" Merlo-Pontī sarakstīja 1960. gada vasarā; tas izdots 1961. gadā kā raksts, un 1964. gadā - kā atsevišķa grāmata. Tajā metaforiskā formā ir izstrādāta redzes un redzamās pasaules ontoloģiskā koncepcija, par pamatu ņemot gleznotāju uzskatus par savu arodu un saviem iedvesmas avotiem. Šajā darbā tiek veikta mākslas darbu un to radītāju izteikumu "fenomenoloģiskā satura" filozofiskā interpretācija, paceļot mākslu līdz līdzvērtīga pasaules skaidrojuma statusam.
„Gleznotāja ķermeniskais novietojums un viņa prasme "domāt ar acīm" ir pieredze, kas palikusi pāri un kas nav tikusi izmantota, nav kļuvusi par daļu no tās pieredzes, ar kuru strādā zinātne. Šī papildinājuma avots ir sākotnējā sastapšanās ar pasauli un lietām pasaulē, kad iemiesotais skatiens apvēršas, kad tauste sajūt skārumu. Merlo-Pontī apraksta šo pieredzi kā mijiedarbības kustību, kad vairs nevaram nošķirt starp to, kurš redz, un to, ko redz, starp to, kurš pieskaras, un to, kam pieskaras,” savā esejā „Redzes tēlu noslēpumi un filozofiskā estētika. Filozofija un vizuālās mākslas” darbu komentē Māra Rubene.
Lasīt vairāk
