Baltijas Grāmatu mākslas konkursa 2016 uzvarētāja!
Otrās pakāpes ordenis Radošās izcilības festivālā ADWARDS 2017 kategorijā Print Art un Dizains!
Mīkstie vāki
252mm x 202mm
Sastādītājas: Ieva Astahovska, Māra Žeikare
Rakstu autori: Juris Boiko, Hardijs Lediņš, Ieva Astahovska, Boriss Avramecs, Pēteris Bankovskis, Eckhart Gillen, Liāna Langa, Normunds Lācis, Jānis Lejnieks, Ilmārs Šlāpins, Jānis Taurens, Māra Traumane, Māra Žeikare
Kas bija jaunais vilnis? Kāpēc avangards nav avangards? Kā dejot binokulārās dejas? Kur nokļūst, ja reizi gadā dodas uz Bolderāju? Kā restaurēt to, kas nekad nav bijis? Ar ko nodarbojas Aptuvenās mākslas aģentūra? Kāpēc pastnieki ir dzelteni? Kā sākās diskotēkas Latvijā?
Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca (NSRD) bija Hardija Lediņa (1955–2004) un Jura Boiko (1954–2002) attīstītā domāšanas telpa, kas pastāvēja no 1982. gada septembra, kad kopā ar “Dzeltenajiem pastniekiem” tika ierakstītas pirmās dziesmiņas “Ciku caku caurā tumba”, “Augu nakti” un “Labrīt, putra”. Viņi ienāca Latvijas mākslā nevis pa durvīm, bet caur skapi, savām eksperimentālajām muzikālajām performancēm piepulcinot arī akciju mākslu, videomākslu, fotogrāfiju un dzeju, kļūstot par multimediju mākslas aizsācējiem Latvijā.
Izdevumā aplūkotas neparastākās parādības Latvijas mākslā no 70. gadu vidus līdz pat 2000. gadu sākumam. Padomju varas gados, atrauti no Eiropas mākslas attīstības trajektorijas, Latvijā aktīvi darbojās virkne mākslinieku, kas neiekļāvās vadošās ideoloģijas noteiktajos ietvaros un darbojās ārpus reprezentatīvās institucionālās sistēmas, veidojot savu unikālu mākslas valodu - no kuriem spilgtākie bija Juris Boiko un Hardijs Lediņš.
Abu radošās darbības diapazons ieteicās arhitektūras kritikā, avangarda un pagrīdes mūzikā, vizuālajā mākslā (multimediju mākslā, videomākslā, akciju mākslā u.c.), absurda literatūrā un dzejā, performancēs, instalācijās u.c. radošās teritorijās. Abi mākslinieki uzskatāmi par unikālām personībām Latvijas mākslas scēnā 70.gadu beigās un 80. gados veidoja un iedvesmoja spēcīgu alternatīvās kultūras segmentu, sekojot līdzi aktuālākajām pasaules laikmetīgās kultūras norisēm un savdabīgā veidā tās integrējot Latvijas kultūras vidē. Iesaistoties virknei dažādu (Inguna Černova, Viesturs Slava, Leonards Laganovskis, Indulis Bilzēns, Imants Žodžiks, Ieva Akuratere, Aigars Sparāns u.c.) kultūras cilvēku tapa performances, mūzikas ieraksti, akcijas un intervences, kas atklāj tam laikam Latvijā pilnīgi jaunu izteiksmes valodu un robežu nojaukšanu starp mākslas žanriem. Kā pamanāmākos notikumus var minēt Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas aktivitātes un jau par leģendu kļuvušos Bolderājas gājienus, izstādi “Vējš vītolos” Rīgā, performanci “Dr. Enesera binokulāro deju kursi” Salaspils Botāniskajā dārzā, Aptuvenās mākslas izstādes, kā arī “Starptautisko telefonkoncertu”, kurā mūzika tika atskaņota vienlaicīgi no sešām pasaules pilsētām u.c.
“NSRD – tā bija patiesas kreativitātes sala tad, kad māksla tika administrēta un iedalīta dažādās Mākslinieku savienības “sekcijās”. Būt tik brīvam, tik daudzpusīgam, tik radošam kā viņi toreiz bija liela uzdrīkstēšanās un dziļas iekšējas motivācijas auglis.”
Helēna Demakova
“NSRD – tā ir māksla kā process, kur starp dzīvi un mākslu nav robežu. Un arī nevajag. Domāju, ka tā ir ļoti augsta kultūras forma.”
Kaspars Rolšteins
“Cilvēces atmiņa ir apbrīnojami īsa. Tā nevēlas ticēt, ka atceras tikai to, ko reiz jau ir atcerējusies, un visu pārējo uzskata par nebijušu. Taču ir atsevišķi cilvēki, kas dzīvo citādāk, un tie ir Dzejnieki.”
Juris Boiko
Lasīt vairāk
