en
  • Diāna Tamane. Mom (detail) 2016. Courtesy of the artist

  • Didem Pekün. Still form film ARAF. 2018. Courtesy of the artist

  • Diāna Tamane. Still from the video On the Road, 2015. Courtesy of the artist

2018

LLMC vasaras skola “Šodienas ģeogrāfijas. Kartēt vietas, pieredzes un idejas” 

Norises vieta: Kuldīga

Norises laiks: no 2018. gada 3. līdz 8. augustam


Vasaras skola piedāvā alternatīvu ierastajiem izglītības formātiem un pievēršas tēmām, kas ir ārpus akadēmiskām studijām. Tās programmu veido vieslektoru lekcijas, mākslinieku prezentācijas, diskusijas, kolektīva tekstu lasīšana un kopīgu ideju īstenošana. Vasaras skolu rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Kuldīgas mākslinieku rezidenci un Latvijas Mākslas akadēmiju, un tās mērķis ir sniegt iespēju jaunajiem profesionāļiem brīvā un starpdisciplinārā formā pie mākslas vidē atzītiem lektoriem un radošo darbnīcu vadītājiem izzināt aktuālākos laikmetīgās kultūras kontekstus, attīstīt kritisko domāšanu un veidot kolektīvas mākslinieciskās pētniecības un radošās prakses.

2018. gada vasaras skolas tēmu ietvars ir “šodienas ģeogrāfijas” – redzamās un neredzamās robežas, tostarp sociālās un kultūras robežas, transformāciju procesi un pieredzes, kas bieži nesakrīt ar nacionālajām un politiskajām ģeogrāfijām. To izzināšanā tiek iesaistītas “citādas” ģeogrāfijas kategorijas, kas aicina konstruēt un arī dekonstruēt zināšanas no visdažādākajiem laukiem, savienot objektīvus ar subjektīvus skatījumus. Arī māksla šādos mainīgajos apstākļos iesaistās kopēju zināšanu, sapratnes un uztveres lauku veidošanā. Piemēram, vizuālās kultūras teorētiķe Irita Rogofa darbā Terra Infirma mākslu saista ar t.s. „kritisko ģeogrāfiju” – konkrētu, taču mainīgu telpu un vidi, un attiecībām starp šo telpu un laiku, ģeogrāfiju, vēsturi un vietas kontekstiem. Kritiskā ģeogrāfija ļauj analizēt un interpretēt transformācijas procesu pieredzi un izcelt jautājumus par attiecībām starp dažādām vietām, īpaši Rietumu un „pārējās” pasaules attiecībām. Tā ļauj izzināt dažādās kultūras un vēstures, veidot savienojumus starp cilvēkiem, vietām un diskursiem, saprast šodienas realitātes nosacījumus un tos skaidrot caur atpazīstamo.

Vasaras skola pievēršas arī jautājumiem par migrāciju un mobilitāti pagātnē un šodien – identitātes, arī atmiņas tematikai, skatītai caur piederības un nepiederības, atsvešinātības, pārvietošanas, pārmaiņu plūsmas, tranzīta perspektīvu. Kā brīvas izvēles motivēta vai apstākļu spiesta jaunas mītnesvietas rašana ietekmē identitāti un radošuma meklējumus jaunā vidē un jaunos ģeopolitiskos un kultūrpolitiskos nosacījumos? Būt citādajam, ārpusniekam, kas meklē atbalsta punktus jaunā kultūrā; vai gluži otrādi – būt nemitīgā tranzīta pozīcijā, nepieķeroties nevienai vietai: šie stāvokļi raksturo šodienu, kuras tipiskās figūras ir tūrists, migrants, urbānais nomads – kāds, kas nemitīgi maina savu eksistences vietu, pirms paspēj kādā iesakņoties, un par tā pastāvīgu identitātes stāvokli kļūst atvešinātība un citādības pieredze.

Kā šīs pieredzes saistāmas ar pagātni, kad dzīve emigrācijā vai trimdā attiecās uz daudzu cilvēku ikdienu? Kā plašais migrācijas vilnis no Austrumeiropas valstīm pēc Eiropas Savienības paplašināšanās uztverams kontekstā ar negatīvajām reakcijām pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu tajās? Kāpēc šodien migrācijas politikas atspoguļojumā postpadomju valstīs tie visbiežāk atspoguļoti kā apgrūtinājums un drauds, kas ir jānovērš, nevis kā darbaspēks, kas varētu iekļauties ekonomikā? Kā globālā migrācija transformē mākslas ģeogrāfijas – attiecības starp centriem un perifērijām, nomalēm, arī provincēm?

Arī kultūras šodien kļūst „portatīvas”, un tās arvien mazāk ir piesaistītas kādai vietai, bet arvien vairāk – kustībai un tās noteiktām trajektorijām globālā telpā, vispārējam pastāvīgas mainības stāvoklim fiziskās, sociālās un laika attiecībās. un uzrāda jaunas attiecības starp to nozīmēm un formām. Kā migrācijas vai transformācijas pieredzes visplašākajā izpratnē – arī kā zināšanu, resursu un nozaru migrācija – var kļūt par starpdisciplināram radošu laboratoriju formām?

Vasaras skolas programma pievēršas šiem jautājumiem no mākslas un kultūras teorijas, kā arī aktuālās mākslas skatpunktiem, izceļot kompleksās attiecības starp sociālo un politisko, lokālo un globālo, faktu un iztēles konstruētajām ģeogrāfijām.

Lekcijas, seminārus un radošās darbnīcas vada Latvijas un starptautiski mākslinieki, kuratori, teorētiķi un kultūras pētnieku, viņu vidū mākslinieki Inga Erdmane, Diāna Tamane, Tanels Randers, Eleonora de Monteskjū, Mindaugs Gapšēvičs, Didema Pekūna, kurators Jonatans Habibs Enkvists, mediju teorētiķe Ilva Skulte un citi. Daļa no Vasaras skolas programmas – vieslekcijas un mākslinieku prezentācijas – būs publiskas un tās aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Lasīt vairāk