en
  • Vivianna Maria Staņislavska, grafiska intervence izstādē “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, LNMM, 2020. Foto: Aleksejs Muraško

>> Praktiskais seminārs mākslas, vizuālās kultūras un teorijas studentiem “Pārskatot sarežģīto pagātni vizuālajā un performatīvajā mākslā”

Aicinām otrdien, 19. oktobrī uz semināru, kas notiks angļu valodā klātienē Latvijas Mākslas akadēmijā, plkst. 15.00—18.00.   


>>Dalībnieki aicināti pieteikties, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com 

>>Semināru vadīs kultūras studiju pētniece un kritiķe Kataržina Bojarska sadarbībā ar kuratori un pētnieci Ievu Astahovsku. 

Šajā praktiskajā seminārā diskutēsim par mākslu, kas pievēršas neērtajiem un sarežģītajiem pagātnes jautājumiem Eiropā, izceļot salīdzinošu un transnacionālu perspektīvu. Kādos pagātnes konfliktos māksla var produktīvi iesaistīties un—kādus konfliktus tā var izraisīt šodien, un kāpēc? Kā no šādiem konfliktiem labumu var gūt mnemoniskās jeb atcerēšanās kopienas, un—kādā veidā tie var veicināt kritiskās atmiņas darbu? Kā dažādās mākslas prakses var izcelt pretrunīgās atmiņas gan individuālā, gan kolektīvā līmenī? Kāda ir mākslinieku—arī kuratoru un kritiķu—loma diskusijās par neērto pagātni, un ko mēs no viņiem sagaidām?

Semināra pirmajā daļā iepazīsimies ar diviem pētniecības projektiem, kas veltīti sarežģītajai pagātnei un mākslai. Tam sekos diskusija par dažādiem mākslas piemēriem un kopīgs mēģinājums meklēt atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem saistībā ar izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas valstis šodien—migrāciju, klimata katastrofu, ekonomisko nevienlīdzību, kā arī radikālu nacionālsociālisma un fašisma ideju pieaugumu.

Pirms semināra aicinām izvēlēties kā piemēru vienu mākslas darbu, kas saistīts ar neērto un sarežģīto pagātni. Šo piemēru kopīgi apspriedīsim—kāpēc par to ir vērts diskutēt, kādas emocijas tas raisa, kādas publiskas debates tas izraisījis, kādu lomu mākslinieks/-i tajos ieņēmuši attiecībā uz sabiedrību?

----------------------------------------------------------------------------------

Aicinām arī izlasīt tekstus

----------------------------------------------------------------------------------

 Katarzyna Bojarska, “Wilhelm Sasnal’s Transitional Images”. Miejsce , [The History of Art in Poland and the Holocaust]. 6 / 2020.


 Chantal Mouffe in conversation with Sébastien Hendrickx and Wouter Hillaert, “The Art of Critical Art”. Recto Verso, Nr. 52 mei - juni 2012.  

 

 Marina Fokidis, All in all is all we are. Flash At, #325 April–May 2019.  



Dalības nosacījumi 

_______________________________________________________

Seminārs tiek rīkots, ievērojot aktuālos Covid-19 drošības noteikumus un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus. To var apmeklēt dalībnieki ar derīgu sertifikātu, kas apliecina pabeigtu vakcinācijas kursu vai pārslimošanas faktu.



Par semināra veidotājām

----------------------------------------------------------------------------------

Kataržina Bojarska ir docente Varšavas Sociālo un humanitāro zinātņu universitātes SWPS Kultūras studiju nodaļā. Viņa ir publicējusi daudzus rakstus un tulkojumus par laikmetīgās mākslas, literatūras, vēstures un psihoanalīzes attiecībām, tostarp tulkojumu poļu valodā atmiņu studiju pētnieka Maikla Rotberga darbam “Daudzvirzienu atmiņa. Atceroties holokaustu dekolonizācijas laikmetā” (2016). Viņa ir grāmatas “Notikumi pēc notikuma: Belosevskis—Rihters—Špīgelmans” autore (2012), kā arī Ernsta van Alfena grāmatas “Kritika kā iejaukšanās: māksla, atmiņa, afekti” (2019) redaktore un viena no tulkotājām. Žurnāla “View. Theories and Practices of Visual Culture” līdzdibinātāja un redaktore, kā arī vizuālās kultūras fonda “View” prezidente.


Ieva Astahovska ir mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore. Strādā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, kur vada pētnieciskus projektus par mākslu sociālisma un postsociālisma periodā, kā arī veido neformālās izglītības projektus par aktuāliem laikmetīgās mākslas jautājumiem. 2018. gadā viņa kopā ar Margaretu Tali aizsāka starptautisku un starpdisciplināru projektu “Izzināt sarežģīto pagātni”, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Projekta ietvaros notikusi LLMC vasaras skola Kuldīgā (2019), simpozijs “Klusēšanas šķautnes” Tallinā (2020), izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” (Rīga, 2020, Viļņa, 2022), kā arī tapis žurnāla “Baltic Worlds” speciālais numurs “Confronting Muted Memories (2020) un speciālais numurs žurnālā “Memory Studies” (2022, sagatavošanā).

______________________________________________________

Semināru organizējam sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Lasīt vairāk