Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises
Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē
2026. gada 9. maijs – 22. novembris
Venēcija, Arsenāls
Instagram: @untamedassembly
www.latvianpavilion.lv
2026. gada 8. maijā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē tiks atklāts Latvijas paviljons Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises. Ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu, kas norisinājās kas norisinājās Rīgā no 1990. līdz 1999. gadam.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.
Ingas Lāces un Adoma Narkeviča kūrētā izstāde, savienojot pagātni un tagadni, izceļ pārmaiņu laikam raksturīgo utopisko domāšanu. Tā vaicā, kā kolektīvā iztēle, iekāre un redzamība tiek veidotas laikos, kad mainās politiskās un ekonomiskās sistēmas. Kā aizkulisēs, nevis uz lielās skatuves, iespējams izmēģināt jaunus kopābūšanas un nākotnes veidus.
MAREUNROL’S instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. Iedvesmojoties no asambleju vēstures un modes skašu vizuālajiem elementiem, drēbju pakaramais – viens no ikdienišķākajiem aizkulišu elementiem – kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, kas caurstrāvo MAREUNROL’S darbību, kā putni un tekstila skulptūras, ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu.
NMA, kas norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē, paplašināja modes jēdzienu, savienojot to ar vizuālo mākslu, drag, mūziku un naktsklubu kultūru. Pretojoties konservatīvām, no padomju laika mantotām sociālām normām, asamblejas vienlaikus piedāvāja alternatīvu augošajam, komercializētajam Rietumu modes tirgum. Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Improvizēta scenogrāfija, paštaisīti kostīmi un radikāls stils radīja reti sastopamas intensitātes atmosfēru.
Parādīšanās tādos medijos kā Vogue, The Guardian, BBC, MTV u. c. uz brīdi iezīmēja Rīgu kā pārsteidzošu avangarda centru – eksperimentālu, karnevālisku, bezbailīgu. Jaunie Baltijas dizaineri, kā pats Bruno Birmanis, Jozs Statkevičs vai Sandra Straukaite, uzstājās plecu pie pleca ar tādām personībām kā Pako Rabane, Viviana Vestvuda, Zandra Roudsa un Endrjū Logans. Uzlecošās zvaigznes – dizaineri, kas pēcāk kļuva par pasaules mēroga slavenībām, – tostarp Victor & Rolf – piedzīvoja NMA, vēl esot modes studenti.
Instalāciju caurstrāvo nupat digitalizēti foto un video materiāli no Birmaņa privātā arhīva, kas atklāj NMA garu, aptverot mēģinājumus, ballītes, žūrijas izvērtējumus un skatītāju reakcijas. Vēsturiskos materiālus vieno vairāki tematiski motīvi. Ceļošana un nesen atvērto robežu šķērsošana priekšplānā izceļ neparasti āķīgo loģistiku, ko NMA izdevās atrisināt līdztekus starptautiska mēroga pasākumu organizēšanai un jaunu tīklu veidošanai. Trūkums bieži kļuva par radošuma dzinuli, negaidītiem izejmateriāliem mijoties drosmīgās kolāžās: segas un spilveni kļuva par tērpiem, papīra loksnes pārveidojās vakarkleitās. Politiskā brīvība – nesen gūta un aizsargāta barikādēs – tika iedzīvināta drosmīgās performancēs kā NMA atklāšanā, kas 1991. gadā notika pašā Rīgas centrā – Doma laukumā.
Latvijas paviljons atgriežas pie NMA, lai vaicātu, kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šo festivālu utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.
RĪKO UN ATBALSTA
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Organizē: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Sadarbības partneris: Rīgas valstspilsētas pašvaldība – www.liveriga.com
Loģistikas partneris: DHL Express
Atbalstītāji: Signet Bank, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, VV Foundation, COBALT Latvia, SIA “Poligrāfijas grupa MŪKUSALA”, SIA Kronus, Neverending, Dabas un mākslas telpa Dūrmuiža, SIA “PRO 1 STAGE”, FOLLOW.ART, FYUL, AS “Latvijas Finieris”, AS Antalis, Latvijas Republikas vēstniecība Itālijas Republikā, Liepājas Mākslas un Dizaina vidusskola, MÁDARA Cosmetics, SIA Gaismu cehs, SIA KATE, SIA Steel Tech un SIA Irve.
MĀKSLINIEKI
MAREUNROL’S ir Rīgā bāzēts mākslinieku duets – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops. Viņi ir gan dizaina robežu paplašinātāji, gan izaicinātāji – viņi paceļ modes mākslu pāri tās tradicionālajai funkcionālajai nozīmei. Viņu rokraksts ir poētiska maģiskā reālisma izteiksme, kuras centrā ir naratīvs kā mākslas darbs, izpausts daudzdisciplinārās mākslas formās: auduma un tekstila skulptūrās, modes intuitīvo kodu mākslā, apģērbu dizaina kolekcijās, instalācijās, video un audio darbos, zīmējumos un foto kolāžās, kā arī operu un teātra kostīmu dizainā un scenogrāfijās.
Duets ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, festivālos, biennālēs un grupu izstādēs ārpus Latvijas (Arnhem Mode Biennale, International Talent Support (ITS) konkurss, Barcelona 080, 2. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA 2, Prāgas scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle u. c.) savus darbus ir eksponējuši tādās mākslas telpās kā laikmetīgās mākslas centrā kim?, La Gaîté Lyrique Parīzē, Casino Luksemburgā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā u. c. Viņu darbi ir iekļuvuši daudzās starptautiskās preses slejās, kā arī modes un mākslas grāmatās un katalogos.
2009. gadā viņi ieguva divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā, 2016. gadā bija starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai International Woolmark Prize balvai. MAREUNROL’S ir pirmais Latvijas zīmols vēsturē, kas iekļauts Parīzes modes nedēļas oficiālajā programmā. MAREUNROL’S tērpi un mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja arhīva kolekcijā, VV Fondation, kā arī daudzās citās privātkolekcijās.
MAREUNROL’S retrospektīvā izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā kļuva par 2019. gada apmeklētāko izstādi un tika nominēta Latvijas sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras” balvai kategorijā “Labākā vizuālās mākslas izstāde” 2020. gadā. Viņu izstāde Neredzamie vingrinājumi tika nominēta Purvīša balvas 2024 ziemas atlasei, kas ir viena no prestižākajām mākslas balvām Latvijā. MAREUNROL’S aktīvi darbojas arī izglītības jomā, kā vieslektori lasot lekcijas mākslas akadēmijās visā pasaulē.
Bruno Birmanis ir mākslinieks, performanču veidotājs un kurators, kura radošā prakse atrodas starp konceptuālo modi, ķermeņa estētiku un telpisku domāšanu. Viņš strādā teritorijā, kur funkcionalitāte un pielietojamība zaudē noteicošo lomu, dodot vietu stāstam, emocijai un skatītāja līdzdalībai kā radošam procesam.
Bruno Birmanis ir absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu kā metāla dizainers un rotu mākslinieks. Jau no 1986. gada viņš aktīvi iesaistījās alternatīvās un konceptuālās modes laukā, piedaloties izstādēs un performancēs. Astoņdesmito gadu beigās sadarbībā ar dizaineri Uģi Rūķīti tapa multimediāla tērpu performance Postbanālisma balle – eksplozīvs darbs, kas piedzīvoja vairāk nekā trīsdesmit izrādes Padomju Savienības teritorijā, tostarp Maskavā, Kijivā, Viļņā un Tallinā, un tika atzīmēts ārvalstu presē kā perestroikas laika modes fenomens.
1990. gadu sākumā Birmanis radīja un aizsāka Nepieradinātās modes asambleju – alternatīvās modes un performanču platformu, kas strauji izauga par starptautiski atpazīstamu notikumu. Asambleja pulcēja jaunos un pieredzējušos māksliniekus no Austrumeiropas un Rietumeiropas, kļūstot par brīvības, nonkonformisma un radošas drosmes telpu laikā, kad sabruka iepriekšējās ideoloģiskās un estētiskās sistēmas.
Viņa darbi un performances ir izrādītas Romā, Venēcijā, Parīzē, Londonā, Maskavā un Viļņā, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Paralēli performanču praksei Birmanis strādājis arhitektūras, interjera un reklāmas jomā, bijis radošais direktors starptautiskās aģentūrās un producējis modes un kultūras notikumus Eiropā un Krievijā. Viņš veidojis tērpus teātrim un kino un veidojis Latvijas olimpiskās izlases komandas formas.
Šobrīd Bruno Birmanis darbojas arī kā pedagogs – viņš vada Stilistu nodaļu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolā, kā arī lasa lekcijas Latvijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē. Viņa radošā interese koncentrējas uz procesu kā vērtību, uz mijiedarbību starp paaudzēm un uz mākslu kā dzīvu, atbildīgu kultūras formu.
KURATORI
Adoms Narkevičs ir Londonā bāzēts lietuviešu kurators, mākslas vēsturnieks un Upė Foundation direktors un dibinātājs. Viņš kūrēja 15. Kauņas biennāli Dzīve pēc dzīves (2025) un ir viens no 61. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona kuratoriem (2026). No 2021. līdz 2025. gadam viņš strādāja par kuratoru Cell Product Space Londonā, bet iepriekš – Ruperta mākslas, izglītības un rezidenču centrā Viļņā, kur viņš vadīja alternatīvās izglītības, rezidenču un publiskās programmas.
Inga Lāce ir vadošā kuratore Almati Mākslas muzejā Kazahstānā. Viņa bija C-MAP Austrumeiropas un Centrāleiropas biedre Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (2020–2023) un ir strādājusi par kuratori Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2012–2020). 2023. gadā viņa bija viena no kuratoriem, kas veidoja Jaunās vīzijas – Henijes-Onstada fotogrāfijas un jauno mediju triennāli Oslo –, kā arī Kauņas biennāli, laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit 14 Rīgā un Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāli.
