...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Krisas Krausas lekcija un filmu seansi Rīgā
Latvijas Mākslas akadēmija un Kino Bize
03.11.18

No 1. līdz 3. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz amerikāņu rakstnieces un režisores Krisas Krausas lekciju un filmu seansiem.

1. novembrī, plkst. 18.00 Krisas Krausas lekcija par viņas jaunāko grāmatu ”Sociālās prakses” Latvijas Mākslas akadēmijā (jaunajā ēkā)

2. novembrī un 3. novembrī plkst. 18.00 filmu seansi ”Ko es nevarēju nerakstīt: Krisas Krausas filmas. 1982–1995” kinoteātrī Kino Bize Elizabetes ielā 37-2

Krisas Krausas lekcija un filmu seansi Rīgā notiek rakstnieces Eiropas tūres ietvaros sadarbībā ar mākslas institūcijām PUBLICS Helsinkos un Château Shatto Losandželosā, Latvijas Mākslas akadēmiju un kinoteātri Kino Bize.

Rīgā Krisa Krausa stāstīs par savu jaunāko grāmatu Sociālās prakses (Social Practices; publicētas izdevniecībās MIT Press un Semiotext(e), 2018), ko arī varēs iegādāties. Šajā K. Krausas grāmatā sajaucas literatūra un kritika, sarunas starp draugiem, biogrāfijas un autobiogrāfijas žanri, un tajā viņa pievēršas mākslas dzīves antropoloģiskai izpētei. Kaut arī Krausa skeptiski aplūko tā dēvēto “sociālo praksi” mākslā, viņas grāmata ir mudinājums tam, kā mākslu uztvert caur alkām, neprātu, tenkām, sakritībām un atriebību. Visa māksla, viņa raksta, ir sociāla prakse.

Kā raksta mākslas kritiķis Endrjū Berardīni, “pirms Krisa Krausa kļuva par literāro ikonu dēļ viņas caururbjošā un dīvainā romans à clef (tas ir, romāniem par reālu dzīvi, kam pāri klājas fantāzijas fasāde, kuru tēli ir reāli cilvēki, un “atslēga” ir attiecības starp neoficiālo un fikciju), kas apbrīnojami saputots kopā ar kultūras kritiku, viņa, pēc pašas teiktā, neveikli pārvietojās pa Ņujorkas andergraunda un mākslas pasauli kā “caurkritusi režisore”. Frustrācija par filmu panākumu trūkumu aizvirzīja K. Krausu uzrakstīt viņas slavenāko romānu I Love Dick, kur viņa atrada savu rakstnieces balsi: intīmu, dzēlīgu, pašnosodošu un radikāli subjektīvu.”

Krisas Krausas eksperimentālās filmas, kas tapušas laikā no 1982. līdz 1995. gadam, pārstāv plašu formu un sajūtu spektru, un tajās sakausētajā dažādo žanru, skaņu, tēlu un impulsu plūsmā savijas personīgais, politiskais un praktiskais. Šīs filmas pārskata un pārveido ierastos romāna, biogrāfijas, manifesta, reklāmas, īsfilmas dokumentālas un pilnmetrāžas filmas formātus, kur procesa atrašana nereti kļūst par redzamāko tēmu. Diapazonā no sirreāla noir žanra līdz kvēlojoši intelektuālam atklājas režisores mēģinājumi rast dažādas balsis un radīšanas veidus. Kā tēli, aktieri, garāmejoši personāži un parādības viņas filmās un romānos ienāk filozofe Simona Veila, rakstnieki Antonēns Arto un Henrijs Džeimss, mūziķis Čaks Berijs un citi, un viņa pievēršas arī mūsdienu rakstnieku, mākslinieku un aktieru kopienām, spēlējoties ar robežām starp personību un raksturu, literatūru un žurnālistiku. Šodien ir gandrīz neiespējami uztvert Krausas filmas neatkarīgi no rakstniecības, kam viņa pievērsās pēc 1995. gada. Viņas literārajos darbos vienlīdz sadzīvo tas, ko uzskata par piederīgu augstajai kultūrai un kritiskajai domāšanai, ar vienkāršo un sentimentālo. Šo privātās un publiskās pieredzes savstarpējo sajaukšanās pieeju K. Krausa izmantoja jau filmās, ko caurvij pārsteidzoša domāšana un blīva atmosfēra un kurās caur spēcīgo feministes balsi autore sakausē teoriju un kritiku ar ironiju par tās pretenzijām.

Krisa Krausa (dzimusi 1955. gadā) ir amerikāņu režisore, rakstniece, mākslas kritiķe, kas atzīta par vienu no oriģinālākajām laikmetīgās mākslas un kultūras rakstniecēm, kura intelektuālo un kritisko prātu balsta uz tā emocionālo ietvaru. Viņas zināmākajam romānam I Love Dick (1997), ko kompānija Amazon Video arī ekranizējusi televīzijas seriālā, sekojušas grāmatas Aliens & Anorexia (2000), Video Green: Los Angeles Art and the Triumph of Nothingness (2004), Torpor (2006), Where Art Belongs (2011), Summer of Hate (2012), After Kathy Acker (2017). K. Krausas raksti publicēti daudzos mākslas un kultūras žurnālos, viņa ir radošās un mākslas rakstīšanas pasniedzēja vairākās Eiropas un ASV vadošajās universitātēs un redaktore neatkarīgajā un ietekmīgajā izdevniecībā Semiotext(e) (kopā ar Silvēru Lotrinžē un Hedi El Kholti), kas publicē izdevumus par kritisko teoriju, filozofiju, mākslas kritiku un aktīvismu, literāru un dokumentālu prozu, tostarp filozofu Žana Bodrijāra, Pola Viriljo, Fēliksa Gvatari, Pētera Sloterdaika, rakstnieku Viljama Barouza, Mišelas Bernšteinas, mākslinieku Deivida Vojnaroviča, režisores Katrīnas Breijā un citu autoru darbus.


Foto: Reynaldo Rivera
1 / 1