Izstādē Barrio Infancia (spāņu valodā – Rajons Bērnība) Andrejs Kalnačs piedāvā personisku odiseju – nostalģisku ceļojumu starp pagātni un šodienu – tajā mākslinieka bērnības laiks, 20. gs. 50. gadu nogale un 60. gadi Padomju Savienībā, un šodienas dzīve, īpaši atgriešanās sociālisma ‘nometnē’ Kubā, savijas kopējā pieredzē.
Izstādē šī pieredze tulkota caur lietām, vidi, atmosfēru un simboliem, kas vienlaikus pietuvina konkrētus atmiņas uzplaiksnījumus un vispārina dažādo laikmetu un to ideoloģiju ietvarus.
„Izstādes idejas pamatā – sajūta, ka ar bērnības rajonu (teritoriju) es sastapos Kubā. It kā Brīvības salā būtu atguvis pazudušo dārgumu lādīti – ar bērnības spēļlietām un alvas zaldātiņiem, gluži kā vecais vīrs filmā „Amēlija”. Ar bērnības smaržām, faktūrām, siltumu un sauli, ar toreiz iepazītiem Žila Verna ceļojumiem un Roberta Luisa Stīvensona „Bagātību salu”…
Tieši tur – Kubā – es atkal saskāros ar šo idealizēto 60. gadu pasauli – vienkāršiem, spēcīgiem un gaišiem cilvēkiem, brīvības cīnītājiem, kosmosa iekarotājiem…” (Andrejs Kalnačs)
A. Kalnačs (dz. 1958) pieder Latvijas mākslas t.s. robežpārkāpēju paaudzei, kas sevi pieteica 20. gs. 80. gados ar laika garu un sociālo realitāti komentējošu mākslu, galvenokārt ekspresīvām grafikām un plakātiem. 1990. gados A. Kalnačs aktīvi turpināja piedalīties laikmetīgās mākslas izstādēs, rīkoja personālizstādes, izteiksmes formu un mediju lokā iekļaujot arī instalācijas, skaņu, ready-made objektus. Pēdējā desmitgadē A. Kalnačs izstādēs biežāk piedalās ar retrospektīviem darbiem, turpinot savienot sociālu aktualitāti ar personīgu pozīciju.