en
  • Dizains: Zigmunds Lapsa

  • Atis Ieviņš. Alberts Bels. Sudraba kodinājums. 1970

Divdabis.
Atis Ieviņš / Inga Meldere

1.jūnijā Latvijas Laikmetīgā mākslas centra izstāžu cikla „Divdabis” otrajā izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja 4.stāva izstāžu zālēs atklās fotogrāfa, aizrautīga eksperimentētāja ar tehnoloģijām, kritiski ironisku komentāru par padomju laika sabiedrību autora Ata Ieviņa un mūsdienu mākslinieces Ingas Melderes izstādi. Izstāde aplūkojama līdz 2.jūlijam.


Izstādes „Divdabis. Atis Ieviņš / Inga Meldere” kuratore Inga Lāce atklāj: „Idejas sākumpunkts ir Ata Ieviņa fotosietspiedes tehnikā veidotais darbs “TV” (1980), kurā redzams krāsu televizora ekrāns ar tukšiem hokeja vārtiem. Darbu raksturo gan autora interese par tobrīd Padomju Latvijā vēl reti pieejamo krāsu televīziju un tās attēlu, gan tā laika ikdienas dzīves pelēcība, kurā televīzija piedāvāja kaut īslaicīgu atelpu no realitātes. Savos jaunajos speciāli izstādei veidotajos darbos Inga Meldere turpina domāt par ekrānu, tā rādītajiem attēliem un skatītājiem no mūsdienu perspektīvas, ņemot vērā šodienai raksturīgo vizuālo materiālu pārpilnību.

Abus māksliniekus vieno eksperimenti ar mākslas darbu tehnoloģiju. Ata Ieviņa padomju laikā radītie portreti, kas būs redzami arī izstādē, veidoti viņa unikālā autortehnikā - sudraba kodinājums. Tā laika fotopapīram reaģējot ar sudraba attīstītāju, A. Ieviņš panāca fotogrāfijas tehnikā radītu, gleznai pietuvinātu attēlu. Tas sasaucas ar Ingas Melderes mākslas eksperimentiem, kuros māksliniece attēlu vispirms drukā uz auduma, glezno tam pāri, dažkārt drukā vēlreiz vai maina norišu kārtību, un, izmantojot šo sarežģīto tehnoloģisko procesu, rada vieglas, caurspīdīgas un smalkas attēlu kolāžas. Kamēr A. Ieviņa darbos var nojaust ironisku vai dažkārt kritisku padomju laika sabiedrības vērojumu, I. Melderi interesē gan personiski, gan mākslas un vēstures attēli. Izceļot tajos atsevišķas nepamanītas detaļas un veidojot no tiem kolāžas, māksliniece mēģina atklāt sev un skatītājam jaunas pagātnes un šodienas interpretācijas iespējas.

Izstāde aplūkojama no 3.jūnija līdz 2.jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4.stāva izstāžu zālēs, Jaņa Rozentāla laukumā 1. Izstādes galvenie finanšu atbalstītāji ir Valsts Kultūrkapitāla fonds, ABLV Charitable Foundation un Rīgas Dome.

Lasīt vairāk