Izstādē "Tulkojot atsauces II" - starptautisku atzinību guvušu mākslinieku darbi! Līdz 31. jūlijam Laikmetīgās mākslas centra (LMC) Ofisa galerijā apskatāma izstāde „Tulkojot atsauces II”. Izstādē aplūkojams video darbs „Sakratīts, nevis samaisīts”, kura autore, igauņu māksliniece Marge Monko, 2012. gadā saņēmusi prestižo "Henkel" mākslas apbalvojumu. Izstādē iespējams apskatīt arī Kristinas Normanas (EE), Aijas Bley (LV), Indres Klimaites (LT), Igora un Ivana Buharovu (HU) un Henrika Dunkera (FI) darbus, kas tikuši izstādīti tādās nozīmīgās starptautiskās mākslas izstādēs kā Venēcijas biennāle un Eiropas laikmetīgās mākslas biennāle „Manifesta”.
Izstādes "Tulkojot atsauces" otrajā daļā plašāk atspoguļotas gan aktuālās realitātes norises, ko joprojām iespaido padomju laika nospiedumi un to interpretācijas Baltijas valstu un arī ungāru mākslinieku darbos.
Igauņu mākslinieces Marges Monko video darbs „Sakratīts, nevis samaisīts” caur divu galveno varoņu – uzņēmējas un trauku mazgātājas – stāstiem atklāj, kā sabiedrību ietekmējušas pārmaiņas no sociālisma uz kapitālismu. Monko 2012. gadā saņēmusi prestižo "Henkel" mākslas apbalvojumu, viņas darbi izstādīti arī vienā no nozīmīgākajiem pasaules laikmetīgās mākslas notikumiem – biennālē „Manifesta” Beļģijā (2012). Savos videodarbos un fotogrāfijās māksliniece pievēršas tēmām, kas atsedz dažādus realitātes sociālo transformāciju aspektus, kas pētīti, izmantojot psihoanalīzes un dzimtes studiju skatpunktu. Piemēram, līdzās propagandas un komunisma ideoloģijas patosam viņa analizē arī kapitālisma sistēmas ticību progresam un ekonomiskajam labumam.
Kristīnas Normanas filma „Monolīts” iezīmē konfliktu, kas veidojās ap Bronzas kareivja pieminekli un kulminēja agresīvos masu nemieros Tallinā 2007. gadā. Indres Klimaites sociālā dizaina projekts „Par nepārtrauktu un sistemātisku pārtikas uzlabošanu” analizē padomju laika ēdnīcu kultūru kā vienu no šīs sistēmas fenomeniem un ideoloģijas mehānismiem, savukārt Aijas Bley fotogrāmata „Oldcool” atklāj, ka Latvijas nomaļu realitātei vizuāli līdzīgu var atrast ģeogrāfiski tik attālās vietās kā Centrālāzijas valstis. Henrika Dunkera fotogrāfijas ar padomju laika priekšmetiem papildina stāsti par to funkcionālo un arī privāto lietojumu. Savukārt ungāru mākslinieku Igora un Ivana Buharovu īsfilmās atsauces uz pagājušo laiku rada sajūtu par ieklīšanu un pazušanu sapnī, kurā var tikai nojaust ko atpazīstamu un saprotamu.
Izstādes „Tulkojot atsauces” otrajā daļā plašāk atspoguļotas šābrīža norises, padomju laika nospiedumi un to interpretācijas Baltijas valstu mākslinieku darbos. Jau kādu laiku, šķiet, ir sasniegts nepieciešamais kritiskais laika noilgums, kas ļauj bezkaislīgi palūkoties pāri traumatiskajai pieredzes daļai un, ņemot talkā ironiju un dabisku ziņkāri, ķerties klāt padomju laika „arheoloģijai” – arvien klātesošo, taču daļēji aizsegto, neviendabīgo un neviennozīmīgo diskursu atsegšanai. Īpaši ņemot vērā, ka izaugusi paaudze, kas par šo laiku ir dzirdējusi tikai no atstāstiem, lasītiem tekstiem vai filmām.
Mēģinot apzināt postsociālisma teritoriju kopīgo pieredzi Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienības reģionā, nākas secināt, ka sociālismam – tā laika dominējošajai ideoloģijai – dažādās valstīs bija visai atšķirīgas izpausmes un tam piemita daudzas sejas. Caur saturiski un arī ģeogrāfiski daudzpusīgo atsauču kaleidoskopu ieraugāmas jaunas iespējamās paralēles un līdzības sociālisma pieredzes tulkošanā mūsdienās.
Izstādes „Tulkojot atsauces” otrajā daļā plašāk atspoguļotas šābrīža norises, padomju laika nospiedumi un to interpretācijas Baltijas valstu mākslinieku darbos. Mākslinieku prezentāciju laikā būs iespējams uzzināt vairāk par Kristīnas Normanas radošo darbību, kuras izstādē redzamā filma „Monolīts” iezīmē konfliktu, kas 2006. - 2007. gadā veidojās ap Bronzas kareivja pieminekli Tallinā.
Pirms atklāšanas, 4. jūlijā, plkst. 18.30 Laikmetīgās mākslas centra (LMC) Ofisa galerijā, Alberta ielā 13, 7. stāvā, plkst. 17.30, LMC aicina uz sarunu ar darbu autoriem. „Tulkojot atsauces II” Rīgā būs apskatāma līdz 31. jūlijam, savukārt 2. augustā sāks savu ceļojumu pa Latvijas reģioniem.
Indre Klimaite stāstīs par savu projektu Par nepārtrauktu un sistemātisku pārtikas uzlabošanu, kas analizē padomju laika ēdnīcu kultūru kā vienu no šīs sistēmas fenomeniem un ideoloģijas mehānismiem, savukārt Aija Bley atklās, ka Latvijas nomaļu realitātei vizuāli līdzīgu var atrast ģeogrāfiski tik attālās vietās kā Centrālāzijas valstis.
Henriks Dunkers stāstīs par savu ideju fotografēt padomju laika priekšmetus, ko joprojām glabā to īpašnieki, tos apvijot ar spilgtiem stāstiem. Izstādē būs redzami arī Marges Monko (EE) un Igora un Ivana Buharovu (HU) darbi.
Projekts „Tulkojot atsauces” tiek rīkots sadarbībā ar kultūras centru „Drugo More” Rijekā, Horvātijā, kultūras platformu „IZOLYATSIA” Doņeckā, Ukrainā un „KSA:K” – Laikmetīgās mākslas centru Kišiņevā, Moldovā. Projektu atbalsta Eiropas Kultūras Fonds, Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla Fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība, Lietuvas Vēstniecība, Polijas Vēstniecība, „Open Ukraine Fonds”, SIA „LuxExpress Latvija”, „KOLONNA”, „Rīgas Laiks”.
Izstāde „Tulkojot atsauces II” apskatāma Laikmetīgās mākslas centrā, Alberta ielā 13, 7. stāvā. Ieeja – bezmaksas.