2015. gada pavasarī izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” ceļos uz mākslu centru "Bozar" Briselē, kur būs skatāma no 13. februāra līdz 31. maijam. "Bozar" ir viena no nozīmīgākajām mākslas un kultūras norišu vietām Beļģijas galvaspilsētā.
Izstādē Briselē būs skatāmi ap 40 darbi – zīmējumi, grafikas un telpiskas konstrukcijas, plakāti, fotomontāžas, objekti, instalācijas, video darbi, ko radījuši Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Artūrs Riņķis, Jānis Krievs, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons. Izstādi papildinās katalogs–rakstu krājums, kura sastādītāja un redaktore ir mākslas zinātniece, izstādes kuratore Ieva Astahovska un dizainu izstrādājusi apvienība „Rijada”. Katalogā līdzās plašam vizuālam un informatīvam ieskatam mākslinieku radošajā darbībā lasāmi arī mākslinieku pašu teksti un pētnieku esejas, kas iepazīstina ar viņu radošo darbību laikmeta un ģeopolitisko norišu kontekstā.
Ivetas Derkusovas eseja par Gustava Kluča darbības nozīmi agrīnā padomju avangarda kontekstā izceļ kustības un dinamikas meklējumus viņa fotomontāžās, konstrukcijās un aģitstendu modeļos. Jura Sila eseja izseko iespējamajiem ideju avotiem Kārļa Johansona „auksto struktūru” konstrukcijām, kas pēc vairākām desmitgadēm kā “spriegumintegritātes” struktūras tika atzītas kā globāli novatorisks izgudrojums un pasauli pārsteidza, piemēram, amerikāņu dizainera–vizionāra Bakminstera Fulera ģeodēzisko kupolu konstruktīvajos principos. Kataloga materiālu teorētisko klāstu par 20. gadsimta sākuma avangarda mākslas norisēm papildina mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas enciklopēdisks apskats par šī perioda Latvijas avangarda mākslu un tās saitēm ar Eiropas mākslas vidi.
Valda Celma, Jāņa Krieva un Artūra Riņķa kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. gaismas glezniecība analizēti pētnieku Deivida Kroulija (David Crowley), Margaretas Tillbergas (Margareta Tillberg) un Ilianas Veinbergas esejās par 70. gadu Latvijas novatorisko dizainu, kinētisko un vides mākslu saistībā ar padomju modernizācijas un to pavadošās “tehniskās estētikas” diskursu. Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbības interpretācijai savās esejās pievēršas Domeniko Kvaranta (Domenico Quaranta) un Ainārs Kamoliņš, tos skatot mākslas un zinātnes sistēmu mijattiecībās. Visu trīs paaudžu vizionārisma kompleksitāti analizē filozofs Jānis Taurens – kā 20. gadsimta sākuma avangarda radikālās idejas savienojās ar totalitāro politisko realitāti, kā 70. gadu eksperimenti sadzīvoja ar padomju varas instrumentālo racionalitāti, kā 21. gadsimta mākslas un zinātnes attiecības svārstās starp māksliniecisku izpēti un zinātnes estetizāciju.
Izstādē tiks eksponēta arī dokumentāla īsfilma „Latviešu avangards pēc Kluča”, ko par izstādes „Vizionārās Struktūras” māksliniekiem, piedaloties arī mākslas zinātniekam Jānim Borgam un horeogrāfei Olgai Žiltuhinai, veidojusi Vides Filmu studija un režisors Dainis Kļava. 14. un 15. februārī izstādes ietvaros notiks Jura Sila vadītā radošā darbnīca „Kā izveidot Kārļa Johansona konstrukciju?”, sniedzot apmeklētājiem iespēju praktiskā veidā iepazīties ar Kārļa Johansona konstrukciju struktūrām.
Izstāde būs apskatāma Bozar mākslu centrā līdz 2015. gada 31. maijam.
Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.
Izstādi atbalsta: Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas vēstniecība Beļģijā, nodibinājums "Rīga 2014", ABLV Charitable Foundation, Groglass un Merrem Industriplasts.
Adrese:
BOZAR Centre for Fine Arts
Rue Ravenstein 23
1000 Bruxelles
Izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” apskatāma bez maksas katru dienu, izņemot pirmdienu, pulksten 10-18 (ceturtdienās 10-21).