26.05.23.-31.08.23.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādē “Kā es jūtos pēdējā laikā” par psihiskās veselības tēmu domā laikmetīgās mākslas autori – gan par savu vai tuvinieku slimības pieredzi un profilaksi, gan pētot sabiedrības aizspriedumus un tēmas stigmatizāciju.
Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem – personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai.
Izstādes kuratore Laura Brokāne uzskata:
“Māksla var pavērt tēlainu valodu, kurā saņemt drosmi runāt par psiholoģiski grūtām pieredzēm, veicinot izpratni un empātiju arī plašākā sabiedrībā. Vienlaikus, runājot par psihiskās veselības jautājumiem, ir ļoti svarīgi veidot un uzturēt tiešu valodu. Tendence tos estetizēt nereti rodas tieši no bailēm un apspiestības, tādējādi mazinot tēmas nopietnību. Izstāde ir mēģinājums noturēt šo trauslo balansu, tāpat kā daudzi no mums šobrīd balansē starp ikdienas rutīnu un iekšējo nemieru."
Ņemot vērā trauslo un sazaroto tēmu, laikmetīgās mākslas izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā" un tās pavadošā programma piedāvās drošu satikšanās vietu muzejā, kur atpazīt un dalīties ar sarežģītām psiholoģiskām pieredzēm gan māksliniekiem, gan skatītājiem.
Mākslinieki
Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Sanita Tauriņa un Ernests Vilsons
Atbalsta
Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome
Foto:
1. Izstādes vizuālā identitāte.
2. Rasa Jansone, Irēna, 2023. Instalācija. Foto: Kristīne Madjare.
3. Reinis Dzudzilo, Nospiestā mazā estētika, 2016-2023. Instalācija. Foto: Kristīne Madjare.
4. Reinis Hofmanis, Varoņi, 2016-2023. Fotogrāfiju sērija un grāmata, skats no izstādes. Foto: Kristīne Madjare.
Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, Covid-19 pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā digitālo tehnoloģiju lietošana atstāj ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Lai gan psihiskās veselības jautājumi publiskajā telpā tiek apspriesti arvien biežāk, izpratnes trūkums un aizspriedumi turpina veidot augsni šīs tēmas stigmatizācijai. Saistot depresiju ar kauna un vainas izjūtu, tā vairumā gadījumu turpina būt neatpazīta un neārstēta slimība.
Grūtības atklāti runāt par psihiskās veselības problēmām sakņojas gan vēsturiskajās pagātnes traumās, gan arvien kultivētajās sociālajās stigmās, gan mūsdienu kapitālisma nosacījumos, kas vienmēr liek būt “formā” – produktīvam, modram un atvērtam jaunām iespējām. Šie procesi saasina sociālo nevienlīdzību un veicina izjūtu noklusēšanu. Savukārt neirodažādības aizstāvji aicina pārvērtēt psihiskās veselības robežas, nemērot cilvēku pēc noderīguma un spējām iekļauties vairākumā, bet tieši otrādi – izceļot viņa unikālo pasaules skatījumu.
Māksla piedāvā daudzslāņainu valodu, kurā saņemt drosmi runāt par psihiskām problēmām, atklājot arī bagātinošus un dziedinošus pieredzes stāstus. Izstādes mākslinieki pievēršas dažādiem psihiskās veselības aspektiem – personīgai cīņai
ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei. Mākslas darbos atsegti arī stereotipi, kas saistīti ar dzimumlomām un varas pozīcijām, pretstatot tiem apzinātas domāšanas, empātijas un jaunu socializēšanās formu spēku.
