4. martā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, kultūras ministri Daci Melbārdi un kuratoru Kasparu Vanagu izziņoja 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu, kas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.
Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa “atlējumu”. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori “Gaudeamus”.
“Kas ir šie ļaudis, kas brīvo laiku pavada, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā mehānismus un izgudrojot tos paši? Latvijas paviljons Venēcijā šogad būs veltīts ikdienas dzīvē sastopamām jaunrades formām. Šie vīri mājas laboratorijai pielāgotās garāžās un lauku sētās iekārtotās darbnīcās pierāda, ka mūsu attieksme pret tehnoloģijām un industriāli sarūpēto lietu pasauli nedrīkst būt pasīvi patērnieciska. Zināt, “kas lacītim vēderā", ir brīvības garants, kuru uzturēt mūsdienās kļūst arvien grūtāk,” stāsta Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Kultūras ministrija. Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka Venēcijas mākslas biennāle ir lieliska iespēja Latvijas māksliniekiem sevi parādīt lielākajā mākslas notikumā pasaulē, veicinot starptautisko atpazīstamību, kas paver jaunas iespējas un piedāvā jaunus profesionālus izaicinājumus. “Vienlaikus tas ļauj novērtēt spilgtākos sasniegumus starptautiskajā mākslas telpā un apzināties, kā iekļaujamies kopējā kultūras aktualitāšu kontekstā un ar ko tajā izceļamies,” atzīst ministre.
Solvita Krese, projekta īstenotāja Latvijas Laikemtīgā mākslas centra (LMC) vadītāja, atklāja, ka vērienīgā mākslas darba “ARMPIT”[1] apjoma dēļ ekspozīcija vispirms tiek būvēta un marķēta Latvijā. Tad to nobūvēs, nogādās Venēcijā un atkārtoti uzcels Latvijas paviljonā. Mākslas darba radīšanā un projekta komandā iesaistījušies arī starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi – arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.
Latvijas paviljona realizācija ir iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam un ABLV Charitable Foundation. Zanda Zilgalve, ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja stāsta: "Kā lielākie laikmetīgās mākslas atbalstītāji Latvijā esam gandarīti, ka piedalāmies šajā lieliskajā pasākumā, sniedzot atbalstu māksliniekiem Katrīnai Neiburgai un Andrim Eglītim. Jāatzīmē, ka vairāki no šo mākslinieku izcilajiem darbiem iekļauti arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā. No 2006. līdz 2014. gadam ABLV Charitable Foundation mākslas jomā ir ieguldījis 533 900 eiro. Šogad fonds savas grantu programmas ietvaros dažādiem vizuālās mākslas notikumiem ir piešķīris 100 000 eiro, tostarp ar 50 000 eiro atbalstot Latvijas paviljona Venēcijā mākslas darba tapšanu."
LMC uzsver, ka Latvijas paviljona realizācija šogad nebūtu iespējama bez LG Electronics, AS Capital, Krassky, ERCO, If Latvia, Trigers, Cramo, AS Latvijas Zaļais elektrons un Helvetica Bold VKN atbalsta.
[1] Paduse – angļu val.