Aicinām ceturtdien, 15. jūnijā plkst. 18.00, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā uz starptautiska laikmetīgās mākslas projekta PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS otro sarunu: Parīze. Migrācija, vairākas satikšanās un mākslas vēstures.
Pārnēsājamās ainavas ir starptautisks laikmetīgās mākslas projekts ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Zviedrijā un Berlīnē, kurā tiks apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Paplašinot mākslas norišu kontekstu katrā no izvēlētajiem ģeogrāfiskajiem punktiem, tos ievada sarunu darbnīcas, kurās aicināti piedalīties mākslas pētnieki no Latvijas un ārvalstīm.
Otrā saruna būs veltīta dažādām mākslinieku veidotām skolām, darbnīcām un alternatīvām kopienām, kas eksistēja Parīzē no 20.gs 20. gadiem. Tieši imigrantu veidotas mākslinieku komūnas bieži vien veido tā dēvētās mākslas vēstures neredzamās zonas jeb maz pētītos stāstus. Nespējot iekļauties centrā notiekošajās aktivitātēs, mākslinieki bieži vien izvēlas veidot alternatīvas pastāvošajām sistēmām, radot savas mācību iestādes un notikumus. Sarunā mēģināsim atsegt šādas mākslinieku grupas un to darbību Parīzē, kā arī to iespējamos saskares punktus to starpā. Kādas alternatīvas piedāvā alternatīvās skolas? Kā pētīt norises, kas nav rūpīgi arhivētas? Kādas metodes iespējams izmantot, pētot un interpretējot neseno mākslas vēsturi?
Sarunu ievadīs mākslas zinātniece Aija Brasliņa, kuras prezentācija atsegs Latvijas – Francijas modernisma sakarus 20. gs. 20. gados. LLMC kuratore Inga Lāce stāstīs par alternatīvās izglītības iestādi un mākslinieku komūnu Akademia, kuru kopā ar Raimondu Dunkanu - amerikāņu dejotāju un mākslinieku no 20.gs. 20. līdz 70. gadiem Parīzē vadīja latviešu dejotāja un publiciste Aija Bertrāne. Kuratore un mākslas centra Villa Vassilieff direktore Mélanie Bouteloup stāstīs par savas institūcijas darbību, izmantojot fotogrāfa Marc Vaux arhīvu kā metodi alternatīvu mākslas vēstures stāstu atsegšanai. Savukārt kurators Sumesh Sharma stāstīs par savu praksi, kur pievēršas jautājumiem par atšķirīgam mākslinieku mobilitātes struktūrām un marginalizētām mākslas parādībām pēc Otrā pasaules kara.
Programma:
18.00 Ievads. Inga Lāce, Solvita Krese
18.15. Aija Brasliņa. Á Paris! Latviešu modernisti Parīzē 20. gadsimta 20. gados
18.45 Inga Lāce. Akademia. Performing Life
19.15. Mélanie Bouteloup. Villa Vassilieff un Marc Vaux arhīvs
20.00 Shumesh Shamrma. Mākslas nomales un mobilitātes struktūras – mākslinieki, kuri savieno pagātnes, tagadnes un nākotnes
Dalībnieki:
Aija Brasliņa ir mākslas zinātnes doktore (dr. art.), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. I puse) vadītāja, latviešu glezniecības kolekcijas glabātāja. Brasliņa ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju un vietējās mākslas klasiķiem veltītu retrospekciju kuratore, uz Latvijas klasiskā modernisma padziļinātu izpēti orientētu publikāciju autore, viņas promocijas darbs veidots par tēmu “Starptautiskie sakari Latvijas klasiskā modernisma pacēluma un jaunreālisma veidošanās posmā” (2016).
Inga Lāce ir kuratore Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā un mākslas centrā de Appel Amsterdamā (2015–2016), kur viņa pēta savstarpējās attiecības starp dabu un kultūru, (mākslas) institūcijām un ekoloģiju, kam tiks veltīts simpozijs un izdota publikācija (2017). Nesenākās viņas rīkotās izstādes ir “Pazudis arhīvā” (kopā ar Andru Silapēteri, 2016) Rīgā, par kuras izejas punktu tika ņemts LLMC arhīvs. Kā kuratore viņa ir strādājusi arī pie izstādes “Draudzības (Re)konstrukcija” (2014), kas notika bijušajā VDK ēkā Rīgā. Lāce ir bijusi arī viena no redaktorēm grāmatai “Tulkojot atsauces. Nesenās pagātnes nospiedumi postsociālisma reģionā” (kopā ar Ievu Astahovsku, 2015). Viņa ir devītā laikmetīgās mākslas festivāla SURVIVAL KIT kuratore (kopā ar Solvitu Kresi, Jonatan Habib Engqvist, 2017).
Mélanie Bouteloup ir mākslas un pētniecības centra Bétonsalon līdzdibinātāja un pašreizējā direktore, kā arī kopš 2016. gada vada Villa Vassilieff – mākslas telpu Monparnasā, Marijas Vasiļjevas (Marie Vassilieff) kādreizējās studijas vietā. 2012. gadā Mélanie Bouteloup bija Parīzes triennāles kuratora Okvui Envezoram asistente. Triennāle tika rīkota pēc Kultūras un Sakaru Ministrijas/DGCA, Centre National des Arts Plastiques un Palais de Tokyo iniciatīvas. 2014. gadā viņa saņēma Francijas Ordre des Arts et des Lettres ordeni.
Shumesh Sharma ir mākslinieks, kurators un autors. Viņš 2010. gadā bija Clark House Initiative līdzdibinātājs Bombejā, kur šobrīd strādā par kuratoru, kā arī bijis kurators Āfrikas laikmetīgās mākslas biennālē DakArt 2016, Senegālā. Viņš savā darbībā pievēršas alternatīvām vēsturēm, kuras balstītas Black Arts kustībā, socioekonomikā un imigrācijā. Savā radošajā darbībā meklē slāņus izmantojot politisku materialitāti un mākslas vēstures un teorijas nepilnības. Šarma kūrējis izstādes Īrijas Modernās mākslas muzejā (Dublinā), Metropolitēna muzejā (Ņujorkā), Kadist Mākslas fondā (Parīzē), Para Site (Hongkongā), Villa Vassilieff (Parīzē), Stedelijk Museum Bureau (Amsterdamā), ISCP (Ņujorkā), Insert 2014 (Deli) un citur. Bijis rezidencēs Manifesta Online Residency (Vjetnamā), Cites des Arts (Parīzē) un ICI stipendiāts Senegālā 2014. gadā. 2017. gadā viņš veido projektu Pompidū centrā Parīzē.
Pārnēsājamās ainavas, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, pievēršas Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstiem, ievietojot tos plašākā 20.gs. mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā. Pārnēsājamās ainavas notiek ar Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Kanādas vēstniecības Latvijā, Gētes Institūta atbalstu.
Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. LLMC projekts "Pārnēsājamās ainavas" ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.