en
  • Valdis Celms, Baisais tranzīts. Fotokolāža, 1980

Pirmo reizi Latvijas kinētikās mākslas darbi eksponēti globāla konteksta izstādē

Sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, vērienīgā izstādē vienā no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem “Garāža” Maskavā atklāta izstāde “Cita Transatlantija. Kinētiskā un opārta māksla Austrumeiropā un Latīņamerikā. 20. gadsimta 50. – 70. gadi”. Tajā iekļauti arī Latvijas mākslinieku Valda Celma, Jāņa Krieva un Artūra Riņķa darbi – viņu funkcionālie un vizionārie priekšlikumi Rīgas pilsētvidei un kinētiskās instalācijas.

Šī ir pirmā globāla konteksta izstāde, kurā iekļauti Latvijas kinētiskās mākslas darbi no 20. gadsimta 70. gadiem, daļa no tiem nākusi arī no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tā seko jau vairākus gadus Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izvērstajiem pētījumiem un izstādēm, kas veltītas kinētiskajai mākslai.

LLMC direktore Solvita Krese stāsta: “Pateicoties mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas pētījumiem un darbam ar mūsu laikmetīgās mākslas arhīvu, esam atklājuši un aktualizējuši Latvijas kinētisko mākslu kā līdz šim maz zināmu laikmetīgās mākslas vērtību, kas tagad tiek novērtēta arī starptautiskajā laikmetīgās mākslas arēnā.”

Izstādē skatāma Valda Celma nesen rekonstruētā instalācija Rotējošie cilindri, ko mākslinieks pirmo reizi izstādīja agrīnākajā Latvijas kinētiskās mākslas izstādē Svētki 1972. gadā un kuru motīvu viņš interpretējis arī daudzos citos darbos, fotomontāžās un vizionāros, taču potenciāli realizējamos objektos pilsētvidē.

Vērienīgajā izstādē “Cita Transatlantija” skatāmas vairāk nekā simts kinētiskās skulptūras, instalācijas, gleznas, zīmējumi un filmas, kā arī unikāli arhīvu materiāli no tādiem Austrumeiropas un Latīņamerikas mākslas centriem kā Varšava, Budapešta, Zagreba, Bukareste, Maskava, Rīga, Tallina, Buenosairesa, Karakasa, Riodežaneiro un Sanpaulu. Latvijas mākslinieku darbi skatāmi līdzās tādām kinētiskās mākslas leģendām kā Frasisko Infante-Arana, Ligija Klārka (Lygia Clark), Kārels Kūrismā (Kaarel Kurismaa), Vjačeslavs Koļeičuks, Milans Dobešs (Milan Dobeš), Oskars Hansens (Oskar Hansen), Hulio Leparks (Julio Le Parc), Ļevs Nusbergs, Helio Oiticika (Helio Oiticica), Ābrahams Palatniks (Abraham Palatnik), Ludmila Popijela (Ludmila Popiel), Hesus Rafaels Soto (Jesus Rafael Soto), Aleksandrs Srņeks (Aleksandar Srnec), Henriks Staževskis (Henryk Stażewski), Viktors Vazareli (Victor Vasarely).

Izstādes ietvaros notiek arī plaša publiskā programma – diskusijas, kurās piedalās izstādes kuratori Dīters Roelstrēts (Dieter Roelstraete), Abigaila Vinograda (Abigail Winograd), Marta Dzievanska (Marta Dziewańska) un Sņežana Krasteva (Snejana Krasteva), mākslas zinātniece Ieva Astahovska un muzeja “Garāža” arhīva kolekcijas kuratore Saša Obukhova (Sasha Obukhova), kā arī Valda Celma un Artūra Riņķa prezentācija par viņu radošajiem eksperimentiem 70. gados.

Izceļot globālo asi Austrumeiropa – Latīņamerika, izstāde pārskata ierastos priekšstatus par Rietumu dominējošo lomu pēckara laikmetīgās mākslas vēsturē, un tā vietā piedāvā alternatīvu perspektīvu. Tā izceļ mākslinieku, kas nāk no savstarpēji attāliem reģioniem, kopīgo interesi par jaunām un eksperimentālām praksēm, kas noritēja paralēli tādām zināmām kustībām kā abstraktais ekspresionisms vai Art Informel. Kinētiskās un opārta mākslas uzplaukumu šajos reģionos lielā mērā noteica politiskā un ekonomiskā realitāte, kas māksliniekus nošķīra no viņu laikabiedriem Rietumos. Daudziem māksliniekiem Latīņamerikā un Austrumeiropā kinētika jeb kustība kļuva par jaunas subjektivitātes simbolu un veidu, kā mākslu saistīt ar utopiskām idejām un zinātniskā progresa priekšstatiem. Izstādē izceļ nozīmīgu periodu, kad jauni universāli principi nākotnes konstruēšanai veidojās dažādu mākslas formu un disciplīnu krustpunktos, tostarp iesaistot metafiziku, zinātniskās fantastikas literatūru, mūziku un dzeju.


Lasīt vairāk