07.10.2023.-10.11.2023.
Valmiera
2023. gada rudenī Valmierā bija aplūkojama Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki reflektē par un mijiedarbojas ar Māra Bišofa daiļradi. Izstāde bija skatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem.
Lai arī izstāde ir noslēgusies, līdz 20. novembrim vēl iespējams apskatīt Ērika Boža “Triumfa arku” Jāņparkā, bet 15. un 17. decembra laikraksta “Liesma” numuros apskatāmi Marijas Luīzes Meļķes un Māra Bišofa darbi. Līdz decembra sākumam Valmierā vēl būs aplūkojams Kriša Salmaņa darbs “Nenozīmīgs gadījums” uz kultūras centra jumta, kā arī Māra Bišofa zīmējumi uz sētas (Rīgas iela 42). Tāpat visu novembri aicinām doties uz Valmiermuižu, kur redzamas latvieti veidojošās komponentes Agates Lielpēteres darbā, kā arī nopirkt un nobaudīt Letiņu alu – īpaši izstādei tapušo Valmiermuižas alus garšu ar Māra Bišofa zīmējumu uz etiķetes.
Savukārt pilsētā paliek un arī turpmāk būs apskatāmi izstādei tapušie murāļi – Agates Lielpēteres “Kā rodas elektrība” (Bastiona iela 22), Viviannas Marias Stanislavskas “Visiem viens galamērķis” (Zvaigžņu iela 4), kā arī Māra Bišofa darbi uz Valmieras Kultūras centra garāžas un laikmetīgās mākslas telpas “KURTUVE” sienām.
IZSTĀDES NORISES VIETU KARTE
Izstādes centrālā ass griezās ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē.
“Šodien es tās vairs nesaucu par karikatūrām – man vispār tas vārds riebjas. Karikatūristi nav izcili mākslinieki. Viņi visu mūžu zīmē vienu savu ķēmiņu. Mani darbi ir balstīti vēsturē, iepriekšējā mākslā. Neviens nestāv nost no iepriekšējās mākslas. Tā māksla krājas un veidojas,” tā par saviem darbiem saka pats Māris Bišofs.
Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare uzaicināja astoņus māksliniekus – Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku –, kā arī rakstnieku Jāni Joņevu, mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot jaunus mākslas darbus, kas papildinātu urbāno telpu. Izstādes ietvaros pirmo reizi Māra Bišofa zīmējumi tika pārvērsti pilsētvides objektos un bija skatāmi neparastos formātos. Tāpat bija apskatāmi arī mākslinieka oriģināldarbi.
“Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts, un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,” skaidro izstādes kuratore Solvita Krese. Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto. “Bišofa teksti ir kā atsperīga vārdu spēle, kurā atsauces uz mākslas vēsturi, šodienas aktualitātēm, ikdienas vērojumiem mijas ar biogrāfiskiem faktiem un personīgām pārdomām un liek skaļi smieties ne vienam vien lasītājam,” norāda Krese.
Astoņiem uzaicinātajiem māksliniekiem tika dots visnotaļ sarežģīts uzdevums – iedvesmojoties no un mijiedarbojoties ar Māra Bišofa radošo darbību, radīt jaunus darbus, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Kriša Salmaņa asprātīgā un ironiskā intervence īsi un precīzi definēja kultūras darbinieku izjūtas, vērojot nozares ķibeles nekustamo īpašumu jomā, Ingrīda Pičukāne Bišofa zīmējumus pārskatīja no sievietes skatupunkta, Vivianna Maria Stanislavska pievērsās klimata krīzes sekām, bet Ēriks Božis Bišofa divdimensionālajos zīmējumos ietvertās absurdās situācijas pārvērta instalācijās pilsētvidē. To, kas slēpjas aiz elektrotīklu transformatoru būdiņas durvīm, iztēlojās un par nacionālās identitātes stereotipiem ironizēja Agate Lielpētere. Kaspara Groševa neiespējamo objektu līnijas pārvērtās telpiskos zīmējumos Bišofa stilā, bet Ernests Kļaviņš ar animācijas palīdzību pētīja, kā sarežģīts zīmējums pārtop vienkāršā un ar cik līnijām pietiek, lai attēlotu autora sākotnējo ieceri. Savukārt Marijas Luīzes Meļķes darbi bija apskatāmi pavisam tradicionālā medijā un formātā – pamīšus ar Māra Bišofa zīmējumiem viņas asprātīgās un poētiskās ilustrācijas, kurās māksliniece reaģē uz pasaules norisēm, tika publicētas vietējā avīzē “Liesma”. Savukārt rakstnieks Jānis Joņevs savus Bišofa iedvesmotos tekstus publicēja vietējā reklāmas laikrakstā "Tava Izvēle".
Māris Bišofs (1939)
Māris Bišofs ir Rūjienā dzimis latviešu mākslinieks un ilustrators, kurš 20. gs. 70. gados kopā ar ģimeni emigrēja uz ārzemēm. Guvis atzinību Izraēlā, kur publicētas viņa zīmējumu grāmatas “The Exhibition”, “Encounters” un “Sexercises”, Francijā, kur darbojās starptautiskajā mākslinieku centrā Cité Internationale des Arts, un vēlāk dzīvoja ASV. 2003. gadā Bišofs atgriezās Latvijā. Mākslinieka zīmējumi ir publicēti laikrakstos un žurnālos The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Boston Globe, Jediot Achronot, Ha Aretz, Rolling Stone u. c. 2015. gadā viņš veidoja vizuālo noformējumu 12. Baltijas Starptautiskajai mākslas triennālei Viļņā. Ir izdotas vairākas M. Bišofa darbu grāmatas, kā arī notikušas personālizstādes Izraēlā, Vācijā, Beļģijā, ASV un Latvijā.
Ēriks Božis (1969)
Ēriks Božis darbojas konceptuālās mākslas, fotogrāfijas un video žanrā. Kopš 1995. gada piedalījies vairāk nekā 40 izstādēs Latvijā un ārzemēs, tajā skaitā biennālē “Manifesta”, Raumas biennālē, Stokholmas Modernās mākslas muzeja atklāšanas projektā, starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit”. 2009. gadā bijis viens no astoņiem Purvīša balvas finālistiem, kā arī pārstāvējis Latviju Venēcijas Arhitektūras biennālē 2008. gadā. Vairāki Boža mākslas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā.
Kaspars Groševs (1983)
Kaspars Groševs kopš 2014. gada ir mākslinieku vadītās galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators. Groševs aktīvi piedalās Latvijas un starptautiskās izstādēs, performancēs, kultūras notikumos kā mākslinieks, kuru interesē mākslas, kuratoriālās un skaņas prakšu procesualitāte un to savstarpējo robežu sapludināšana. Mākslinieks darbojas ar eksperimentālo elektronisko mūziku, un viņa darbos skaņa bieži parādās kā organisks papildinājums vizuālajām metodēm. 2020. un 2023. gadā nominēts Purvīša balvai.
Ernests Kļaviņš (1977)
Ernests Kļaviņš ir gleznotājs, animators, komiksu mākslinieks, studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieka politiskās karikatūras regulāri tiek publicētas žurnālā “Ir”. Kļaviņa gleznas un animācijas ir tikušas izstādītas daudzās grupu un personālizstādēs Latvijā un ārvalstīs. Pēdējā personālizstāde “Cienasts gardēdim” tika rīkota 2021. gadā galerijā “Alma” Rīgā. Kļaviņš ir viens no starptautisku popularitāti un atzinību guvušās videospēles “Gadījums ar zelta elku” (The Case of the Golden Idol) veidotājiem.
Agate Lielpētere (1995)
Agate Lielpētere ir latviešu māksliniece un ilustratore, kura šobrīd dzīvo un strādā Ļubļanā, Slovēnijā. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, šobrīd galvenokārt nodarbojas ar glezniecību. Mākslinieces darbiem raksturīgs liegs humors un pievēršanās tādu tēmu izpētei kā nacionālās identitātes meklējumi un sociālā vienlīdzība. Kopš 2017. gada Lielpētere aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un citviet pasaulē. Māksliniece uzsver, ka viņai raksturīgais humors ir “ģimenes lieta”, līdz ar to tajā vainojami “viņi”.
Marija Luīze Meļķe (1997)
Marija Luīze Meļķe ir dzejniece, piedalījusies ar saviem tekstiem daudzos izdevumos, sarakstījusi vienu dzejas krājumu, bijusi scenārija līdzautore filmai, kurā spēlēja vadošo lomu, atveidojusi pāris mazākas lomas citos kino darbos, gadu gaitā bijusi līdzdalīga dažādu izrāžu tapšanā, rakstījusi arī publicistiku un nedaudz prozu, periodiski zīmējusi publicēšanai karikatūras. Šajās visās darbībās ir iesaistīta nepastarpināta iekšēju un ārēju notikumu piedzīvošana, vērošana un mēģinājums vēlreiz izteikt to, kas nupat noticis.
Ingrīda Pičukāne (1978)
Ingrīda Pičukāne ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas un Igaunijas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļas absolvente. Vairākkārt piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit” ar video darbiem un instalācijām, starptautiskās komiksu izstādēs – ar grafiskajiem stāstiem, veidojusi ilustrācijas bērnu grāmatām, kā arī radījusi vairāku grāmatu dizainu. Pēdējos gados māksliniece pievērsusies feministiskajai mākslai, zīmējot komiksus ar sieviešu tēliem, veidojot audiovizuālas performances, kā arī izdevusi feministisko zīnu “Samanta”. Šobrīd Pičukāne strādā arī par animācijas un komiksu pasniedzēju Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā.
Krišs Salmanis (1977)
Krišs Salmanis ir mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā Vācijā. Kopš 2001. gada piedalās grupu un personālizstādēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, galerijā “Alma”, laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”, Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā, “Art in General” Ņujorkā, mākslas muzejā “A4” Čendū, Ķīnā un citur. Ieguvis 13. Tallinas grafikas triennāles balvu Igaunijā (2004), 19. Videomākslas balvu Brēmenē, Vācijā (2010), Purvīša balvu (2017) un Spēlmaņu nakts balvu (2019). Salmanis pārstāvējis Latviju 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē.
Vivianna Maria Stanislavska (1992)
Vivianna Maria Stanislavska ir māksliniece, kuras pamata darbības lauks ir ilustrācijas, komiksu un animācijas jomā. Māksliniece ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. 2016. gadā ieguvusi Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze” par pirmo ilustrēto grāmatu “Skaļā klase”, kas ir tulkota arī angļu un igauņu valodā. Mākslinieces darbi ir publicēti Latvijā un ārzemēs, kā arī pašizdotajos zīnos. Šajā pavasarī sadarbībā ar Lauru Melni un latgaliešu kultūras kustību “Volūda” tika izdots pirmais komikss latgaliešu valodā. Kopš 2020. gada pasniedz animāciju profesionālā vidusskolā Rīgā.
Jānis Joņevs (1980)
Jānis Joņevs nodarbojas ar visāda veida rakstīšanu. Proza (grāmatas "Jelgava 94", "Tīģeris", "Decembris", "Proza"), teātris ("Rīga. Urbānie mīti", "Zvērīgā mīla"), publicistika (ak, šis un tas) un vēl.
