Nesen LLMC saņēma priecīgas ziņas, ka projekts “Pārmaiņu aģenti. Mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai un laikmetīgās mākslas pieejamībai” ir saņēmis Tiesībsarga biroja gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam nominācijā "Kultūras vēstnesis". Lepojamies ar padarīto un kolēģēm, projekta vadītājām Māru Žeikari un Lību Bērziņu.
Visa 2021. gada garumā (no maija līdz decembra beigām) tika īstenots pieejamības projekts “Pārmaiņu aģenti. Mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai un laikmetīgās mākslas pieejamībai”.
Tas ir unikāls projekts Latvijas laikmetīgās kultūras vidē, jo pirmoreiz LLMC izstādēs mērķtiecīgi tika veidoti pieejami un izglītojoši materiāli laikmetīgās mākslas iepazīšanai cilvēkiem ar invaliditāti. Ar šo projektu LLMC paplašināja laikmetīgās mākslas satura pieejamību sabiedrībai, visa gada garumā aicinot uz izstādēm un pasākumiem ikvienu, īpaši tos cilvēkus, kuri šo gadu pavadījuši izolācijā, un ir ar dzirdes, redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem. Gan mākslas parkā “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”, gan ikgadējā starptautiskā festivālā “SURVIVAL KIT 12”, kas šogad aktualizēja sabiedrības novecošanos un mākslinieces Annas Priedolas darbā "Piena Dienasgrāmatas" / "Dairy Diaries" (izstāde pārcelta uz 2022. gada martu) tika un tiks turpināts īstenot īpašus pieejamību veicinošus pasākumus cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai un laikmetīgās mākslas satura pieejamības nodrošināšanai.
Izstādēm tika veidoti īpaši pieejamības apraksti latviešu, angļu un krievu valodās.
https://mobilaismuzejs.lv/lv/pieejamiba/ un
https://lcca.lv/lv/survival-kit/pieejamiba-sk12/.
Festivālā SURVIVAL KIT tika radīts īpašs drukāts un digitāls mediācijas gids plašai auditorijai, tostarp ģimenēm ar bērniem, kas izstādi apmeklē individuāli vai aplūko kopā ar mākslas mediatoriem:
https://lcca.lv/uploads/MEDIACIJAS-GIDS_Survival-Kit12.pdf
un tika uzfilmēts aicinošs video par šī gida izmantošanu:
Izstādē “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” tika īstenots audiogids, kas bija noderīgs cilvēkiem ar redzes traucējumiem un visa gada garumā norisinājās speciālas apmācības mākslas mediatoriem par saziņu, asistēšanu un komunikāciju ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Par saziņu ar cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi, kā arī 10 izstāžu norišu vietas aprakstīja Lība Bērziņa, LLMC pieejamības projekta vadītāja un mediatore; par saziņu ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem lekciju un praktisku nodarbību sniedza Inese Immure, vājdzirdīgo un nedzirdīgo kultūras eksperte; par saziņu ar cilvēkiem kuriem ir redzes traucējumi, lekciju vadīja Normunds Pīlips un ar pieredzi dalījās arī Laima Mūrniece (LLMC mediatore); par saziņu ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, ieskatu un praktiskas mācības vadīja Māris Grāvis, "Rūpju bērns". Ievadu par to, kas ir vieglā valoda sniedza Vieglās Valodas aģentūras vadītāja. Katrai lekcijai sekoja praktiskā uzdevuma veikšana, mediatoriem gatavojot gan aprakstus par mākslas darbiem vieglajā valodā, gan vadot grupu ekskursijas interesentiem.
Visa gada garumā tika uzfilmēti 4 videomateriāli par to,
1) Kā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi un piemērs, kā laikmetīgo mākslu palīdzēt uztvert cilvēkam ar dzirdes traucējumiem festivālā Survival kit 12?
2) Kā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi un kā laikmetīgo mākslu palīdzēt uztvert cilvēkam ar redzes traucējumiem izstādē Mobilais muzejs. Nākamā sezona.
3) Kā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi un kā laikmetīgo mākslu palīdzēt uztvert cilvēkam ar kustību traucējumiem izstādē Mobilais muzejs. Nākamā sezona vides pieejamības aspektā.
4) Kā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir mentālās attīstības traucējumi / kā laikmetīgo mākslu palīdzēt uztvert senioriem, izmantojot mākslas terapijas metodes.
https://vimeo.com/videos/657763316
Projekta noslēgumā tika organizēti divi semināri - 15. decembrī par iekļaujošu kultūras vidi Latvijā, latviešu auditorijai - Par to, kā sarunu festivālā LAMPA tiek iesaistīti cilvēki ar dzirdes traucējumiem, stāstīja festivāla producente Lelde Prūse (Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS). Par laikmetīgās kultūras pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem dalījās Starptautiskā Jaunā teātra festivāla HOMO NOVUS direktore Beka Bergere un scenogrāfe Liene Pavlovska. Par muzeju ekspozīciju veidošanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem runāja režisore Liena Šmukste no “Sajūtu teātra”. Bet par koncertu un citu aktivitāšu programmas izstrādi cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un citām uztveres grūtībām stāstīja Dzintaru koncertzāles pārstāves Natālija Lukina-Prāve un Paula Lazdiņa.Pasākuma moderatores bija Māra Žeikare, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmu kuratore un Lība Bērziņa, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pieejamības projekta vadītāja un mākslas terapeite.
Savukārt 16. decembra semināra programmā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Ieva Astahovska un Māra Žeikare iepazīstināja ar projektiem “Izzināt sarežģīto pagātni” un “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai”. Lodzas mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Agņeška Vojcehovska-Seja savā prezentācijā stāstīja par muzeja sadarbības projektu ar Ščekocini pilsētas kopienu, kas pievēršas tās ebreju iedzīvotāju pagātnei, un projektu “Koko un Vinči” ar jauniešiem no sociālās korekcijas centra Lodzā. Nacionālās mākslas galerijas Viļņā izglītības programmu kuratore Egle Nedzinskaite dalījās pieredzē par izstādi “Aklais randiņš” un projektu “Tikšanās muzejā”, kuru mērķis bija pavērt iespējas cilvēkiem ar dažādām vajadzībām piedzīvot mākslu un apliecināt, ka arī viņi ir galerijas mērķauditorija. OFF-Biennāles Budapeštā mediācijas projektu vadītāja Virāga Lēdi, kuratore Nikoleta Erēsa, un UCCU romu neformālās izglītības fonda vadītāja Silvija Sēnāši iepazīstināja ar projektu “RomaMoMA”, kas caur performancēm, radošajām darbnīcām un izstādēm pievērsās neizstāstītām un nedzirdētām romu vēsturēm. Malmes mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Mimmi Sjo prezentēja muzeja izglītības programmu vidusskolēniem Malmē “Vēsture caur mākslu”. Seminārā piedalījās arī mākslinieces un neatkarīgas pētnieces: britu māksliniece Dženija Kogana stāstīja par savu darbu “Lielā Akcija” 11. Kauņas biennālē “Tur un ne-tur: pieminekļa (ne)iespējamība”, poļu kultūras studiju pētniece un kritiķe Kataržina Bojarska aicināja uz diskusiju par to, kā māksla var mediēt neērto pagātni un piedāvāt nākotnes formas atmiņas kolektivitātei, daudzvirzieniem un solidaritātei, savukārt jauno mediju māksliniece Anna Priedola iepazīstināja ar savu darbu Piena dienasgrāmatas”, kas ir veltīts Latvijas senioru mentālajai veselībai un labklājībai.
Abi semināri pieejami Fb video sadaļā:
https://fb.watch/9Yihu9GpFQ/ un
https://www.facebook.com/LLMC.LV/videos/236212518591589/