...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Simpozijs “Klusēšanas šķautnes”
Tallina, Igaunijas Mākslas akadēmija
02.12.20

Simpozijs “Klusēšanas šķautnes”

2020. gada 21. – 22. februārī Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā

Pieteikšanās termiņš: 2019. gada 2. decembris

Starptautiskajā un starpdisciplinārajā simpozijā aicināti pieteikties kultūras un humanitāro zinātņu pētnieki, mākslinieki un kuratori no Baltijas valstīm un tuvākā reģiona, kas pievēršas nesenās pagātnes izpētē nozīmīgajai klusēšanas problemātikai, īpaši – noklusējumiem par Otrā pasaules kara un pēckara laiku, kā arī nesenāko padomju periodu, un to atbalsošanos šodienā. Simpozija mērķis ir diskutēt par noklusēšanu kā daudzslāņainu un sarežģītu parādību kontekstos, kuros attiecības starp indivīdiem un kopienām neļaujas vienkāršai aprakstīšanai, bet veido fragmentētas vēstures un sašķeltas atmiņas.

Nesenās publikācijās vairāki humanitāro zinātņu pētnieki ir piedāvājuši rosinošus konceptus alternatīviem veidiem, kā domāt par antagoniskām atmiņām un to turpināšanos šodien, piemēram, “daudzvirzienu atmiņa” un “iesaistītais subjekts” (Maikls Rotbergs), “koncentrējošā atmiņa” (Grizelda Polloka), “sagrozītās sēras” (Aleksandrs Etkinds) u.c. Klusēšana var būt gan apspiešanas veids, gan pretošanās taktika, tāpēc simpozija dalībnieki aicināti pievērsties savstarpēji savītajām attiecībām starp klusēšanu, bailēm, vardarbību un to transformācijām citās formās. Simpozija dalībnieki rosināti analizēt, kā klusēšana, ko ietekmējušas Otrā pasaules kara, nacisma un padomju represiju pieredzes Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs, mainījusies un radusi citas izpausmes un sociālos stāstījumus šodien.

Kādas metodes humanitāro zinātņu pētniekiem, kuratoriem un māksliniekiem ļauj pārvarēt klusēšanu? Vai varam runāt par atšķirīgiem noklusējumiem dažādās kopienās? Kā domāt par klusēšanu saistībā ar labējo politisko kustību aktivizēšanos un sieviešu un mazākumtautību tiesību marginalizēšanu? Kādas ētiskās un estētiskās stratēģijas var būt noderīgas, lai izzinātu un runātu par neizteikto, “apklusināto” pagātni un tās atmiņām?

Simpozija dalībnieki aicināti pievērsties pagātnes kompleksajiem slāņiem caur kopīgās vēstures un starpdisciplināru perspektīvu, reflektējot par sekojošām tēmām (taču ne tikai):

- klusēšanas kompleksā laika dimensija

- traumatiskās un zaudējuma pieredzes turpināšanās nākamajās paaudzēs

- arhīvu izpēte un ķermeniskā, fiziskā pieredze noklusējumu pārvarēšanai

- konkurējošu vai pretrunīgu pagātnes stāstījumu izrunāšana, izmantojot kultūras un mākslas darbus

- strukturālu noklusējumu veidošanās un pārvarēšana

- klusēšana kā pretošanās stratēģija

- alternatīvas pieejas un koncepti, kā analizēt traumatisko Austrumeiropas pagātni

- kultūras un mākslas darbu spēja atgriezt jutīgumu stāstījumos par vardarbīgām pieredzēm, kas veidojušies desensibilizācijas apstākļos,

- refleksija par metodoloģijām, kā pētīt noklusēšanu un atmiņu izdzēšanu

Simpozijs notiek projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros (2018–2020), un to rīko Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts Tallinā sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Tā programmas kuratores ir mākslas zinātnieces Margareta Tali un Ieva Astahovska. Vairāk informācijas par projekta iepriekšējām aktivitātēm skatīt šeit . Izlase no simpozija programmas rakstu veidā tiks publicēta Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta žurnāla speciālizdevumā.

Simpozijs notiks angļu valodā. Aicinājums sūtīt pieteikumus angļu valodā (300 vārdi) divdesmit minūšu prezentācijai kopā ar īsbiogrāfiju līdz 2. decembrim uz epastu mari.laaniste@artun.ee. Atbildes par dalību simpozijā tiks izsūtītas 15. decembrī.

Izvēlētajiem dalībniekiem tiks piedāvāts ierobežots atbalsts ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai, ja šo izdevumu segšanai nebūs iespēja rast citu atbalstu. Lūgums par to pievienot īsu pamatojumu.

Ja rodas papildus jautājumi par pietiekšanos, aicinājums rakstīt Margaretai Tali uz epastu 

margaret.tali@artun.ee.


Image / Attēls: Ilmārs Blumbergs. From series “Walls”. Fragment. / No cikla “Sienas”. 1996. Fragments
1 / 1