...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Tiešsaistes diskusija “Dzimtes un kvīriskā konteksts Baltijā nesenajā pagātnē un šodien”, 4.augustā pl. 18.00

04.08.21

4. augustā plkst. 18.00 norisinājās tiešsaistes diskusija par dzimtes un kvīriskā kontekstu Baltijā nesenajā pagātnē un šodien.  

Diskusija noritēja Facebook tiešsaistē. 


Dalībnieki: Jevgeņijs Fiks (Yevgeniy Fiks, RU/USA), Agne Jokše (Agnė Jokšė, LT), Redi Kobaka (Redi Koobak, EE), Matīss Gricmanis (LV), Rita Ruduša (LV), Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EE).

Moderatore: Andra Silapētere




Diskusija pievērsās dzimtes, seksualitātes, kvīriskā, kā arī feminisma jautājumiem, analizējot tos Baltijas valstu un plašāka postsociālisma reģiona kontekstā un to atspoguļojumos laikmetīgajā kultūrā. Tajā piedalīsies dažādu kultūras jomu pārstāvji, mākslinieki un pētnieki, kas savos darbos pārskatījuši šodienas attiecības ar pagātni caur dzimtes un kvīriskā diskursiem Baltijā. Sarunas fokusā būs jautājumi, kā laikmetīgās kultūras norises var veicināt līdztiesības aspektu izpratni un kā domāt par pagātnes iesaistītību šodienā caur kvīriskā perspektīvu.


Tēmas, kas saistītas ar LGBTQIA+ kopienu, Baltijā un Austrumeiropā joprojām ir sensitīvas un politizētas, nonākot gan konservatīvās, gan liberālās vērtības pārstāvošo politisko spēku dienaskārtībā. Padomju laikā homoseksualitāte tika uzskatīta par kriminālu noziegumu, pat draudot ar cietumsodu. Pēc neatkarības atgūšanas, Latvija un Igaunija dekriminalizēja homoseksualitāti 1992. gadā, Lietuva – 1993. gadā. Tomēr 2021. gada tā dēvētajā “Varavīksnes kartē”, kas atspoguļo seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanas situāciju Eiropā, starp 49 valstīm Igaunija ierindojas 21. vietā, Lietuva – 33., bet Latvija – 41.vietā. Šo situāciju un politiskās diskusijas par to lielā mērā ietekmējusi Baltijā dominējošā nacionālisma pozīcija, kas, nostiprinot izpratni par varonīgo un traumatisko mūsu reģiona pagātni, apzināti izslēdz dažādās sabiedrības grupas gan no vēstures naratīva, gan laikmetīgajiem procesiem. Lai gan, paradoksāli, retorika, ka homoseksualitāte ir Rietumu “lieta”, kas šim reģionam ir sveša, turpina noklusēšanu un noliegumu, kas raksturoja attieksmi pret homoseksualitāti Padomju Savienībā.


Apzinoties sarežģītās šodienas un pagātnes attiecības, diskusijas mērķis ir pārdomāt veidus, kā varam veidot līdztiesīgu, iekļaujošu sabiedrību, domājot par to Baltijas valstu kontekstā, un kā to darīt, apzinoties LGBTQIA+ kopienas dažādās identitātes.


Diskusija noritēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur aktuālo sociālpolitisko problēmu un nacionālisma prizmu.


Diskusijas dalībnieki un prezentācijas:


Jevgeņijs Fiks (Yevgeny Fiks, RU/USA)

1991. gadā vairāk nekā septiņdesmit Rietumu geju tiesību aizstāvju, no kuriem lielākā daļa nāca no ASV, ieradās Maskavā un Ļeņingradā, lai piedalītos pirmajā geju un lesbiešu konferencē Padomju savienībā. Konference sakrita ar prezidenta Džordža Buša un Mihaila Gorbačova samitu Maskavā vien dažas nedēļas pirms Padomju savienības sabrukšanas. Konferences video ieraksts, kas bieži saukts par "Padomju Stounvolu" un "Jūlija revolūciju", ir izejas punkts Fika šobrīd topošajam projektam "Padomju savienība, 1991. gada jūlijs".

Jevgeņijs Fiks ir dzimis 1972. gadā Maskavā un kopš 1994. gada dzīvo un strādā Ņujorkā. Fiks ir veidojis daudzus projektus par Rietumu dialogu ar postsociālismu, starp tiem arī "Ļeņinu jūsu bibliotēkai?", kura ietvaros viņš nosūtīja V. I. Ļeņina tekstu "Imperiālisms kā kapitālisma augstākā stadija" simt globālām korporācijām kā ziedojumu viņu uzņēmumu bibliotēkām, kā arī fotogrāfiju sēriju "Komunista ceļvedis pa Ņujorku", kurās atainotas ēkas un publiskas vietas Ņujorkā, kas saistītas ar Amerikas Komunistu kustības vēsturi.



Airi Trīsberga (Airi Triisberg / EE)

Airi Trīsberga izskatīs jaunāko lesbiešu, kvīru un feministu kontrkultūru kopienu attīstību Igaunijā. Balstoties uz lasīšanas grupas "Virdžīnijai Vulfai nav no tevis bail!" un Ladyfest Tallinn pieredzi, viņa ieskatīsies kvīru un lesbiešu feministu iniciatīvās feministiskajā publiskajā telpā un pārdomās to mijiedarbību.

Airi Trīsberga ir Tallinā dzīvojoša neatkarīga kuratore, rakstniece un pasniedzēja. Viņas darbība bieži atrodas starp politisko zināšanu apguvi, grupu pašorganizāciju un zināšanu ieguvi. Viņa bieži strādā ar tādām tēmām kā dzimte un seksualitātes, slimība/veselība un ne/spējas, sociālās kustības politika, pašorganizācija un kopienas rūpju prakses, kā arī cīņa pret nedrošajiem darba apstākļiem gan mākslas laukā, gan ārpus tā.



Matīss Gricmanis (LV)

Matīss Gricmanis ir rakstnieks, dramaturgs, scenārists un teātra veidotājs. 2014. gadā pabeidza studijas Filmu, TV un teātra mākslas nodaļā Latvijas Kultūras akadēmijā. Savu personisko pieredzi, esot Latvijas galēji labējā politiskās partijas biedrs, viņš atklājis izrādē Dirty Deal Teatro "Būt nacionālistam", rež. Valters Sīlis (2017). Gricmanis rakstījis scenāriju mākslas filmai "Tēvs Nakts" (rež. Dāvis Sīmanis, 2018) par Žani Lipki - latvieti, kurš Otrā pasaules kara laikā izglāba daudzus ebrejus. Par savām lugām, tekstu adaptācijām bērnu auditorijai un filmu scenārijiem Gricmanis saņēmis gan nominācijas, gan apbalvojumus, tostarp Latvijas Nacionālā teātra "Spēlmaņu nakts" balvu.


2018. gadā Matīss iepazīstināja Lietuvas skatītājus ar Kaspara Irbes (1906.-1996.) dienasgrāmatām, lugu "Padomju pilsoņa Kaspara Irbes normālā dzīve" prezentējot jauno izrāžu festivālā "Versmė". Šīs dienasgrāmatas jau kopš to pirmpublikācijas žurnālā "Rīgas laiks", ko veica vēsturniece Ineta Lipše, ir bijis aizraujošs temats, kas patlaban atzīts par unikālu vēsturisku dokumentu un autentisku avotu par padomju homoseksuāļu slepeno dzīvi. Tās parāda Irbes ikdienas slepenos un publiskos aspektus, kā arī to, kā viņš ar "kolēģiem" - citiem Rīgas gejiem un prostitūtām - izmantoja neierastas satikšanās vietas. Matīss prezentēs savas attiecības ar fikcionālo versiju par Kasparu Irbi un abu ceļojumu no Jūrmalas uz Viļņu.



Agne Jokše (Agnė Jokšė, LT)

Diskusijā Agne Jokše caur kvīrisku skatījumu padziļināti pārskatīs vairākus jautājumus, kas radušies attiecībās ar dažādām auditorijām un mākslas darba slāņiem, uzdodot jautājumus: "Kāpēc ir interesanti domāt par šīm attiecībām? Cik svarīgi ir iepriekš paredzēt auditorijas reakciju? Kādus komunikācijas veidus es esmu varējusi skart, un kādi ir mani iespaidi par tiem?" Šīs pārdomas būs saistītas ar video darbu "Dārgā draudzene" (2019), kurā pētīta draudzība un platoniska mīlestība starp lesbietēm.

Agne Jokše (dz. 1993, Viļņa) ir patlaban Kopenhāgenā dzīvojoša māksliniece. Savā darbā viņa pēta jautājumus, kas saistīti ar pieredzi, paralēlajām vēsturēm, savītām attiecībām, kvīriskumu un valodu; viņas primārie mediji ir rakstība, video un performance. Mākslinieces darbi ir bijuši redzami 14. Baltijas triennālē Lietuvā, Vaitčapelas galerijā Lielbritānijā, Stambulas Modernās mākslas muzejā Turcijā, Fundación Proa mākslas centrā Argentīnā, PUBLICS mākslas centrā Somijā, Mimosa House galerijā Lielbritānijā, Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā, Swallow mākslas telpā Lietuvā, kā arī Lietuvas Laikmetīgās mākslas centrā.



Redi Kobaka (Redi Koobak, EE)

Redi Koobak ir feminisma kultūras studiju pētniece, kuras darbs ir vērsts uz dzimuma, rases un seksualitātes diskursiem Austrumeiropā, un īpaši Igaunijā. Šobrīd viņa ir Norvēģijas Bergenas Universitātes Sieviešu un dzimtes pētījumu centra (SKOK) pēcdoktorante. Viņa ir strādājusi par Dzimtes pētniecības docenti Linčēpingas Universitātē Zviedrijā un par feministisko pētījumu lektori Kalifornijas Universitātē Santa Krusā, ASV. Kopā ar Madinu Tlostanovu un Suruči Thaparu-Björkertu viņa ir sējuma “Postsocialist Dialogues: Intersections, Opacities, Challenges in Feminist Theorizing and Practice” (2021, Routledge) redaktore.



Rita Ruduša (LV)

Rita Ruduša ir Latvijas žurnālistikas veterāne, kura sāka darba gaitas vienlaikus ar brīvās preses dzimšanu Latvijā – deviņdesmito gadu sākumā. Viņas biogrāfijā ir laikraksts “Diena”, “Radio Brīvā Eiropa” latviešu redakcija, žurnāls “Rīgas laiks” un Latvijas Televīzija. Dzīves un darba ģeogrāfija – speciālkorespondente Maskavā un Londonā, raidījumu vadītāja Prāgā, redaktore Rīgā. Rita Ruduša ir vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas – Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru. Kopš 2019.gada viņa pārstāv Latviju UNESCO Startpautiskajā programmā komunikācijas attīstīstībai - institūcijā, kuras uzdevums ir palīdzēt veidot neatkarīgai žurnālistikai labvēlīgu un žurnālistiem drošu vidi pasaulē. Rita Ruduša regulāri 











1 / 1