...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Photo: Margarita Ogoļceva
1 / 1

> Kvīnsija Gario un Jorgena Gario performance “Kā ieraudzīt Leoparda plankumus”

2020. gada 3. augusts, Kuldīga 


 Performances videodokumentācija skatāma tiešsaistes platformas e-flux Architecture un Het Nieuwe Instituut publikāciju ciklā Monument.


Performance, kas notika Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolas ietvaros, aicināja domāt par Latvijas saistību ar Eiropas koloniālismu. Brāļi Kvīnsijs un Jorgens ir dzimuši Sintmārtena salā Karībijā, kur1645. gada jūlijā piestāja hercoga Jēkaba Ketlera kuģis “Cerība” – tas pārvadāja ziloņkaulu un piparus no mūsdienu Libērijas uz Karību jūras valstīm un no turienes uz Eiropu veda tropiskos kokmateriālus. 1653. gadā hercogs Jēkabs uzbūvēja vergu kuģi “Leopards”, kurā pārvadāja nolaupītos afrikāņus, lai tos pārdotu un paverdzinātu Francijai piederošajā Martinikas salā. Latvijā baltvāciešu pārvadīto Kurzemes hercogisti bieži piemin kā pozitīvu periodu tās vēsturē, uzsverot latviešu līdzdalību hercogistes koloniālajos centienos, īpaši Tobago salā. Caur grāmatām, filmām, lugām un vietvārdiem Latvijas sabiedrībai par šo koloniālo pagātni visbiežāk tiek stāstīts nekritiski. Ar dzeju un stīlpana – Tobago radīta instrumenta – mūziku, brāļu Gario performance pie hercoga Jēkaba pieminekļa Kuldīgā mudināja ieraudzīt un aizdomāties par “Leoparda” plankumiem.



Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija par postkoloniālisma refleksijām šodienas mākslā 


2019. gada 12. novembris, Latvijas Mākslas akadēmija, jaunais korpuss 


Kā šodien runāt par dabas katastrofām, koloniālismu un pretošanos tam? Performanču mākslinieks Kvīnsijs Gario to dara, atsaucoties uz savas ģimenes pieredzi un stāstiem, kas aizved uz Karību jūras reģionu un Kirasao, mākslinieka dzimteni, kas ir bijusī Nīderlandes kolonija, šobrīd autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā. Performatīvajā lekcijā mākslinieks ieskicēja šī reģiona postkoloniālo situāciju, kurai viņš pievēršas savos darbos un tiecas to ne vien kritiski atspoguļot, bet arī rosināt jaunas attiecības.



Kvīnsijs Gario (Kirasao / Sv. Maartena / Nīderlande) ir performanču mākslinieks, kurš savos darbos galvenokārt pievēršas postkoloniālisma un dzimtes jautājumiem publiskajā telpā.

Viņa zināmākais darbs Zwarte Piet Is Racisme (2011–2012) kritizēja un pievērsa globālu uzmanību nīderlandiešu Ziemassvētku tradicionālajam, taču rasistiskajam tēlam Melnajam Pītam, kas turpina koloniālisma stereotipus arī mūsdienās. Kā rakstīja žurnāls The Economist, "[Gario darbs] polarizēja kultūras dzīvi, iesaistot par to diskusijā slavenības, politiķus un pat ANO". Viņa nesenākie darbi pievēršas politiskās pretestības jautājumiem, un tie izrādīti daudzos Nīderlandes un Eiropas muzejos un teātros.