...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Photos: Margarita Ogoļcova / Asja Mandić, Annika Toots, Jan Miklas-Frankowski
1 / 11
Simpozijs “Klusēšanas šķautnes” norisinājās Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā 2020. gada 21. – 22. februārī, un tajā piedalījās mākslinieki, kuratori, mākslas zinātnieki, filozofijas, literatūras, arhitektūras, teātra un kino pētnieki, kas analizēja klusēšanas problemātiku, īpaši – noklusējumus par Otrā pasaules kara un pēckara laiku, kā arī nesenāko padomju periodu, un to atbalsošanos šodienā. 

Simpozija dalībnieki pievērsās 20. gadsimta Baltijas vēstures tumšākajai pusei, vienlaikus to iekļaujot plašākā ģeopolitiskā kontekstā. Kā domāt par klusēšanu saistībā ar labējo politisko kustību aktivizēšanos un sieviešu un mazākumtautību tiesību marginalizēšanu? Kādas ētiskās un estētiskās stratēģijas var būt noderīgas, lai izzinātu un runātu par neizteikto, “apklusināto” pagātni un tās atmiņām? Vai noklusējumi pēc vardarbīgiem konfliktiem dažādās kopienās izpaužas atšķirīgi, un kā tos aprakstīt? Kā mutvārdu vēsture un vernakulārās atmiņas var izaicināt un mainīt oficiālos vēstures stāstījumus, kur neērtās tēmas, piemēram, saikne starp antisemītismu un komunismu, holokaustu un padomju deportācijām, bieži tiek apklusinātas vai uztvertas kā konkurējošas?

Simpozijā klusēšana tika analizēta kā daudzslāņaina un sarežģīta parādība kontekstos, kuros attiecības starp indivīdiem un kopienām neļaujas vienkāršai aprakstīšanai, bet veido fragmentētas vēstures un sašķeltas atmiņas. Dalībnieki diskutēja par mākslas lomu pagātnes pārskatīšanā un tās piedāvātajiem alternatīviem veidiem, kā izprast noteiktus atmiņas konfliktus un kompleksos Otrā pasaules kara (pēc)pārdzīvojumus, pārskatīja disidentisma vēsturi, no kuras izslēgtas sieviešu balsis, analizēja kolektīvo amnēziju un represijas, kas skārušas dažādas minoritātes, un to, kā traumatiskas un vardarbības pieredzes atspoguļotas mākslā, literatūrā un teātrī. Iepazīstinot ar starptautiskiem pētījumiem par mākslas praksēm, kas pievēršas pagātnes traumām un vardarbības pieredzēm, simpozija mērķis bija papildināt līdzšinējās pieejas, kā tuvoties noklusētiem jautājumiem un apspriest traumatiskas pieredzes. 

Simpoziju rīkoja Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts Tallinā sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Programmas kuratores – Margareta Tali un Ieva Astahovska. 




Simpozija komanda

Kuratores: Margareta Tali un Ieva Astahovska 

Koordinatore: Mari Laaniste

Vizuālā identitāte un dizains: Aleksejs Muraško

Fotogrāfe: Margarita Ogoļceva



Projekta norisi atbalstīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma Kultūra, Igaunijas mākslas akadēmija un tās radošais klasteris, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Mākslas vēsturnieku un kuratoru biedrība un starptautiskā sadarbības programma COST.