Izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas”
Rīgas Mākslas telpa
01.11.–30.12.2022.
Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā un to atbalsotajām pārmaiņām Latvijā, Baltijā un plašākā reģionā caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām.
Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes. Izstādē mākslinieki pievēršas mūsu nesenās pagātnes un šodienas, cilvēka un tā apkārt esošās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.
Reģionālos kontekstus caur ekoloģiju prizmu mākslinieki izcels, pievēršoties Baltijas jūras piesārņojumam, padomju laikā mākslīgi pārveidoto ainavu atgriešanai dabiskā stāvoklī, cilvēku ikdienas dzīvei postindustriālos un ekoloģiski noplicinātos robežreģionos, aukstā kara mantojumam, kas turpinās tehnopolitisko infrastruktūru ainavās un joprojām atgādina par sarežģītajām koloniālajām attiecībām, kas pastāvēja starp padomju centru un perifērijām.
Virkni izstādes darbu virzījušas posthumānisma idejas, kas komentē attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, sabiedrību un vidi. Tādas tēmas kā atmiņa, ko sevī glabā vai kas tiek zaudēta kopā ar augiem mums līdzās, vai to nozīme, lai samierinātos vai dziedinātu pagātni. Politisko jautājumu aktualizēšana caur ekoloģijas un vides aizsardzības prizmu, ekopolitika, aktīvisma un kolektīvisma prakses, un ekoloģiskā solidaritāte / padomju un pēcpadomju laika atstātie nospiedumi. Izstādes mākslas darbi pievērsīsies arī tādām ikdienā būtiskām tēmām kā vide un patēriņš, lietu dzīve un “pēcdzīve”, atkritumu industrija, kas ietekmē arī dzīvo dabu mums līdzās, dārza prakses un alternatīvas pārtikas audzēšanas metodes, atgriešanās pie dabas kā digitālais detokss jeb iespēja atjaunot emocionālos resursus.
Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”
Nacionālā Mākslas galerija, Viļņa
29.04.–28.08.2022.
Izstāde izceļ neērtās, arī noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas joprojām ietekmē šodienas realitāti.
Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, gan aicinot ieklausīties individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?
Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežas, izstāde aicina domāt par sarežģītajām vēstures attiecībām, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogus, saistību un solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.
Vairāk informāciju par izstādi skatīt šeit.
Radošās darbnīcas, semināri un diskusijas tiešsaistē
Lai kopīgi izzinātu un diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar 20. gadsimta sarežģītās un neērtās pagātnes un šodienas attiecībām, kā arī par mākslas institūciju un mākslas mediācijas lomu, strādājot ar šiem jautājumiem, projektā “Kopīgās nākotnes” regulāri norit radošās darbnīcas, semināri un diskusijas tiešsaistē.
Šajā tiešsaistes seminārā mākslas kuratori un zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas diskutēs par to, kā postkoloniālās un dekoloniālās stratēģijas tiek iesaistītas mākslas institūciju mākslas programmās, veicinot šo pieeju aktualitāti Austrumeiropas kontekstā.
“Māksla un karš: kā mākslas pasaule var iesaistīties Ukrainas atbalsta aktivitātēs?”
07.04.2022.
Kādi ir praktiskie sadarbības veidi ar Ukrainas mākslas pārstāvjiem, kurus karš un tā izraisītās sekas skārušas visdažādākajās nozīmēs? Kā šajās sadarbībās un dialogos iesaistīt viņus ne tikai kā karā cietušos, bet kā partnerus, kuru zināšanas un pieredzi mēs novērtējam? Kādi var būt kopīgie mākslas vides centieni šai situācijā? Kā mākslas pasaule var attiecināt kara aktualizētās problēmas uz plašāku reģionu un pat visu pasauli, tostarp militāro konfliktu, informācijas kara, koloniālisma, vardarbības un ekoloģiskās katastrofas un to seku apzināšanu un risinājumu meklējumiem?
Seminārs par mākslas mediāciju
17.02.2022.
Projekta “Kopīgās nākotnes” uzmanības centrā ir radošas sadarbības un sinerģijas veidošana starp partnerinstitūcijām, īpaši izceļot mākslas mediācijas lomu. Kopīgi domājot par mākslas mediācijas lomu un tās iespējām, tiešsaistes seminārā projekta partnerinstitūcijas kartēja darbu šajā jomā. To vadīja mākslas mediatore Fanija Hajdu no OFF-Biennāles, un vēlāk komiksa formā to interpretēja māksliniece Vivianna Maria Staņislavska.
Šajā seminārā tās dalībnieki – izstāžu kuratori, izglītības un mediācijas programmu veidotāji un mākslinieki – dalījās pieredzē par to, kā mediācija un jauni sadarbības veidi ar auditoriju var ne vien veicināt sociāli atbildīgu un iekļaujošu vidi, bet arī palīdzēt izzināt neērtās pagātnes tēmas un iesaistīties būtisku un sabiedrībai aktuālu jautājumu refleksijā.
Seminārs par iekļaujošu laikmetīgās kultūras vidi Latvijā
15.12.2021.
Seminārs apkopoja četrus pieredzes stāstus par to, kā laikmetīgās kultūras institūcijas iesaista cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kā laikmetīgā māksla un kultūra var iesaistīties iekļaujošākas sabiedrības veidošanā? Kā veicināt laikmetīgās kultūras pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti? Kā strādāt ar šīm auditorijām, kā tās sasniegt? Ko institūcijas var mācīties cita no citas, uzsākot kultūras piedāvājuma veidošanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un mentālās attīstības traucējumiem? Atbildot uz šiem jautājumiem, pieredzes dialogos īpaši tika izcelta sadarbība ar to auditorijas daļu, ko laikmetīgā māksla ikdienā visbiežāk neaizsniedz, kas ir marginalizēta tās fizisko vai mentālo ierobežojumu dēļ.
Tiešsaistes diskusiju un lasīšanas darbnīcu cikls “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā”
01.03.2021. - 24.05.2022.
Kopš 2020. gada Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Kumu mākslas muzeju Tallinā organizē tiešsaistes diskusiju un lasīšanas darbnīcu ciklu “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā”. Šīs diskusijas un darbnīcas pulcē māksliniekus, kuratorus un starpdisciplinārus pētniekus, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā. To mērķis ir veidot dialogus un zināšanu apmaiņu par to, kā pētīt postkoloniālo un postsociālisma mantojumu reģionā. Līdzās sociālo un politisko pārmaiņu kontekstam, dzimtes un identitātes jautājumiem, nacionālisma un dekolonialitātes diskursiem diskusiju cikls īpaši pievēršas vides vēsturei un aktuālajai ekoloģiskajai krīzei.
Projekta tiešsaistes platforma SharedFutures.eu
Detalizēta informācija par projekta “Kopīgās nākotnes” saturu, mērķiem, iesaistītajām institūcijām un organizētajām aktivitātēm atrodama projekta tiešsaistes platformā. Sadaļā “Izstādes” ietverta gan vispārīga informācija, gan plašāki materiāli par tām – audiogidi, video intervijas, izstāžu brošūras, recenzijas utt. Sadaļā “Bibliotēka” lasāmi un skatāmi oriģināli materiāli, kas tapuši speciāli šai platformai un atspoguļo projekta laikā gūto pieredzi un tēmas, kas saistītas ar sarežģīto pagātni, kopīgajām nākotnēm un dažādu auditoriju iesaisti.