Foto: Kristīne Madjāre
8. maijā atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē. Ekpozīcijā “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises” skatāms mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA), kas norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē Rīgā (1990– 1999).
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.
“Nepieradinātās modes asamblejas nekad nav bijis stāsts tikai par modi – tas bija kas daudz plašāks. Tā bija eksplozīva radoša telpa un kustība, kurā, izaicinot ierastos priekšstatus, satikās eksperimentālā māksla, mūzika un performances. Asamblejas atslēgvārdi, laikā, kad mēs atguvām savu netkarību no padomju impērijas, bija drosme un brīvība – vērtības, kas īpaši nozīmīgas arī šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā. LLMC jau daudzus gadus aktīvi darbojas ar nesenās pagātnes pārskatīšanu un tās interpretēšanu laikmetīgās mākslas valodā. Šoreiz mums ir patiess prieks starptautiskai auditorijai atklāt NMA arhīvus.” komentē paviljona komisāre un LLMC direktore Solvita Krese.
MAREUNROL’S veidotā instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. Instalācijā vienlaikus ievijas arī mākslinieku refleksija par personīgo pieredzi modes industrijā, vēsturiskajiem artefaktiem un tekstila skulptūrām kļūstot par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.
“Mēs atskatāmies uz Latvijas sabiedrību 1990. gados un uz radošo vidi, kas 50 gadus bija piespiedu kārtā izolēta no globālajiem notikumiem. Šī izolācija radīja ievērojamu plaisu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas pieredzēm un attīstību. Padomju varas nomācošā ideoloģija atstāja traumatiskas pēdas Latvijas radošo intelektuāļu apziņā, taču tā nespēja apslāpēt viņu impulsu meklēt unikālas izpausmes formas globālā kontekstā,” par Latvijas paviljona konceptu stāsta MAREUNROL’S.
Izstādi papildina drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Ekspozīcijas nogādāšanu uz norises vietu Arsenālā atbalstījis DHL Express: “Esam gandarīti būt par loģistikas partneri starptautiski nozīmīgā mākslas izstādē, nodrošinot Latvijas paviljona ekspozīcijas drošu un precīzu nogādāšanu galamērķī. Tas mums ir patiess gods – aizvest Latvijas vārdu pasaulē,” saka Kristīne Gederte, DHL Express Latvia pārdošanas un mārketinga direktore.
Latvijas paviljona atklāšanu aizēno Krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē, kas negaidīti tika pieteikta šī gada martā – pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Latvijas paviljona organizatori un komanda ir pauduši stingru nostāju un aktīvu darbību pret Krievijas klātbūtni starptautiskajā mākslas vidē.
Pateicoties kultūras ministres Agneses Lāces iniciatīvai, īsā laikā pret krievijas dalību Venēcijas biennālē apvienojās 25 valstis un 37 Eiropas Parlamenta deputāti. Iesaistījusies arī Eiropas Komisija un tās augstie pārstāvji Glens Mikallefs, Henna Virkunena un Kaja Kallasa, panākot ES finansējuma apturēšanas procesu 2,3 miljonu eiro apmērā. “Šo aktivitāšu rezultātā krievijas paviljons būs atvērts tikai biennāles atklāšanas dienās un pārējā norises laikā slēgts, taču arī šāda agresorvalsts klātbūtne starptautiskā kultūras notikumā nav pieņemama. Tādēļ Latvija turpina darbu, lai krievija arī turpmāk netiktu pielaista Eiropas Savienības līdzfinansētos kultūras pasākumos un nevarētu izmantot kultūru propagandas mērķiem,” norāda Agnese Lāce.
“Māksla un kultūra ir Rīgas identitātes un intelektuālā spēka pamats. Mums ir patiess gandarījums prezentēt Rīgu kopā ar talantīgiem māksliniekiem šeit, Venēcijā, parādot to ne vien kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, bet, pirmkārt, kā dzīvu, drosmīgu un sirsnīgu pilsētu. Arī Rīga ieņem skaidru nostāju un stāv plecu pie pleca ar tiem, kuri apzinās, ka agresorvalsts Krievija nevar būt sadarbības partneris, kamēr tā mērķtiecīgi iznīcina citu pilsētu kultūras mantojumu,” komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Paužot atbalstu Ukrainai, tās iedzīvotājiem, kultūrai un māksliniekiem, un iestājoties pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē, 6. maijā, Venēcijā, Baltijas valstu sadarbībā, tika īstenots starptautiski plašu rezonansi guvis protesta gājiens.
LLMC pieteicis arī akciju “Death in Venice” jeb “Nāve Venēcijā”. Tajā ikviens biennāles apmeklētājs un idejas atbalstītājs aicināts iesaistīties visā akcijas norises laikā – līdz 22. novembrim – izmantojot mākslinieka Kriša Salmaņa radīto dizainu kā brīvi pieejamu protesta rīku apģērba vai citu vēstījuma nesēju apdrukai. Salmaņa interpretācijā Venēcijas biennāles emblēma iegūst jaunu nozīmi – tā atgādina par vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti institucionālā “neitralitāte” izvēlas ignorēt. Dizains pieejams LLMC mājas lapā www.lcca.lv .
RĪKO UN ATBALSTA
Pasūtītājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Organizē: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Sadarbības partneris: Rīgas valstspilsētas pašvaldība un sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra – www.liveriga.com
Loģistikas partneris: DHL Express
Atbalstītāji: Signet Bank, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, VV Foundation, COBALT Latvia, SIA Poligrāfijas grupa MŪKUSALA, SIA Kronus, Neverending, Dabas un mākslas telpa Dūrmuiža, SIA PRO 1 STAGE, FOLLOW.ART, AS Latvijas Finieris, AS Antalis, Latvijas Republikas vēstniecība Itālijas Republikā, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, MÁDARA Cosmetics, SIA Gaismu cehs, SIA KATE, SIA Steel Tech un SIA Irve.
LATVIJAS PAVILJONA KOMUNIKĀCIJAS KANĀLI
WWW: www.latvianpavilion.lv ; www.lcca.lv
Instagram: @lv_pavilion ; @untamedassembly
Facebook: Latvijas paviljons