Izstāde "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS" un Ieva Balode, Lāsma Bērtule, Jēkabs Nīmanis, Rostislavs Rekuta un Maksims Šenteļevs aicina 2018. gada 26. janvārī no plkst. 18:00 – 19:30 pievienoties kopīgā improvizācijā ar tekstu, kustīgo attēlu un skaņu.
Atmiņas pārvēršas tekstā > teksts pārvēršas skaņā > skaņa saplūst ar attēlu > attēls izveido telpu > cilvēks ienāk telpā > un pārvērš atmiņas
Atmiņu rekonstruēšanas darbnīca:
Ieva Balode, Lāsma Bērtule - analogā kino, foto arhīvi www.balticanaloglab.lv
Jēkabs Nīmanis – programmēšana, balss un rakstāmmašīnas apstrāde, klarnete, Nagoya arfas digitālā versija
www.youtube.com/watch?v=RymIrtxl8_g
Rostislavs Rekuta – analogie modulārie sintezatori www.soundmeccano.com
Maksims Šenteļevs – analogās magnētiskās lentes un motori, lauka ieraksti
www.bernurits.com
DALĪBAS MAKSA:
Ieejas biļete izstādē
http://www.lnmm.lv/lv/lnmm/cenas
Facebook: https://www.facebook.com/events/1559191537534075/
Ņemot vērā lielo apmeklētāju interesi, lūdzam pasākuma dalībniekus ierasties savlaicīgi, paredzot laiku muzeja ieejas biļešu iegādei un garderobes apmeklējumam.
ATMIŅAS & ANALOĢIJAS:
https://www.mixcloud.com/myym/
STĀSTS - (TEDxRiga)
https://www.youtube.com/watch?v=xlnIricJJRM
...Šodien šo tekstu es ierakstu, pēc tam reproducēšu un pakļaušu transformācijai pamazām atņemot tam prozas žanra semantisko nozīmi un izceļot teksta fonētisko kvalitāti, intonāciju, ritmu, tembru. Veicot ar to manipulācijas, tas tiks pakļauts poētiskam vispārinājumam, radot par to atmiņas, kas vairāk ir saistītas ar zemapziņas intuitīvo uztveri, mainot fokusu no mentāla kairinājuma uz emocionālu. / Jēkabs Nīmanis
...Dokumenti ir piedzīvojumu liecinieki: attēli, vārdi, priekšmeti, tēli, vietas, telpas, pilsētas, valstis, zemes, meži, kalni, jūras - bijušo mirkļu virtenes. Tās veido mūsu apzinātās telpas dekorācijas, mūsu laiktelpas izliekumus, kuros iestudējam savas dzīves dramaturģiju. / Maksims Šenteļevs
…Ir liecības, kuras dzīvo neatkarīgi no personiskām atmiņām. Tās ir atmiņas, kuras ir ierakstītas vecos kino un foto uzņēmumos.Tās ir ierakstījis kāds elpojošs svešinieks. Telpa un gaisma, kādā viņš atradās atstāja nospiedumu uz filmas virsmas. Filma tur bija - viņa to redzēja, atcerējās un noglabāja sevī. Es to atradu, noskatījos - un atcerējos. Gluži kā akmens,kuru ejot gar jūru ielieku kabatā, arī filma ir kā suvenīrs, kas saglabā atmiņas par reiz notikušo laiku. / Ieva Balode
