en

Diskusija "Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību"

8. decembrī plkst. 17.30

Saruna norisinās izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” Rīgas Mākslas telpā ietvaros.

Dalībnieki: Anne Sauka, Līga Spunde, Ilze Rukšāne, Inga Dreimane. Moderatore: Liene Brizga-Kalniņa.

Diskusija norisinās latviešu valodā.

 Diskusijas ieraksts pieejams šeit.

PAR DISKUSIJU:

Mentālajai ekoloģijai jeb apkārtējās vides ietekmei uz garīgo veselību un labsajūtu ir būtiska loma ikviena no mums dzīvēs. Straujais dzīves ritms un tā arvien lielāka akselerācija, digitālais pārsātinājums par šodien raksturīgām iezīmēm padarījis stresu, trauksmi, izdegšanu, depresiju un citus psihoemocionālos traucējumus.
Mentālās un arī fiziskās veselības atjaunošanā nepārvērtējama loma ir dabai. Daudzi sabiedriskās veselības pētījumi ir pārliecinoši apstiprinājuši dabas pozitīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām, emocionālo un fizisko labsajūtu un citiem veselības rādītājiem, arī atmiņas un koncentrēšanās spējām, iztēli un radošumu. Aizvien vairāk veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbalsta atgriešanās pie dabas paradigmu.

Taču cilvēkiem arvien vairāk koncentrējoties pilsētās, ir pastiprinājusies atsvešināšanās no dabas. Dabas pieredze kļūst arvien attālinātāka jaunajām paaudzēm, pētnieki runā par vides pieredzes “amnēziju”, jo samazinās savvaļas dabas pieredze un tā vietā pieaug vides piesārņojuma pieredze.
Vienlaikus šiem procesiem šodienas realitāte ir arī t.s. ekoloģiskās jeb vides skumjas (arī ekoloģiskā trauksme). Cilvēki tās izjūt, zaudējot daļu no savas dabiskās vides un dzīvesveida klimata pārmaiņu vai citu ekoloģisko problēmu dēļ. Ar vides skumjām saistītās bažas ietekmē sabiedrības garīgo veselību – cilvēku pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu tādā veidā, kas var veicināt vispārēju garastāvokļa traucējumu, piemēram, depresiju vai trauksmi.

PAR DALĪBNIEKIEM:

Anne Sauka ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes pētniece un lektore sociālajā filozofijā. Šobrīd pēta ķermeņa un vides savstarpējību pēcdoktorantūras projektā “Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā” (2021–2023).

Līga Spunde ir māksliniece, kuras darbos personīgi stāsti savijas ar konstruētu fikciju. Līga ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un kopš 2015. gada piedalās izstādēs un mākslas projektos Latvijā un citviet.

Ilze Rukšāne ir ainavu arhitekte, kas ieguvusi maģistra grādu Telpiskas attīstības plānošanā Latvijas Universitātē u studējusi dārzu dizainu Londonā, Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Bulduru dārzkopības vidusskolā. Dibinājusi Sarkandaugavas attīstības biedrību un aktīvi iesaistās apkaimes plānošanā. Dziedinošas ainavas, sadarbīga pilsētu plānošana un dizains, publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas instruments ir svarīga Ilzes darba sastāvdaļa.

Inga Dreimane ir sertificēta veselības un klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe un rakstniecības studiju maģistrantūras studente. Ikdienā pēta dzīvi, cilvēka attiecības ar dabu, pašdisciplīnu un radošumu. “Lēnās dzīves" filozofijas entuziaste.
Liene Brizga-Kalniņa ir Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja. Ar vides un dabas komunikācijas tēmām Liene strādā pēdējos desmit gadus, tiecoties izprast attiecības starp cilvēkiem un dabu bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes laikmetā. Pirms tam darbojusies sabiedrisko attiecību jomā. Studējusi filozofiju un politikas zinātni.

Saruna notiek sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu.

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Izstādes atbalstītāji un partneri: ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Kultūras punkts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Zaļā brīvība, LODE, Getliņi EKO, RIXCl Dailes teātris, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

Lasīt vairāk