en

Gijs Debors
“Izrādes sabiedrība”

Izdots viens no nozīmīgākajiem kapitālisma sabiedrības kritikas darbiem: Gijs Debors “Izrādes sabiedrība”

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs piektdien, 17. novembrī plkst. 18.00 aicina uz franču teorētiķa un filozofa Gija Debora grāmatas „Izrādes sabiedrība” tulkojuma latviešu valodā atklāšanu. Šis darbs tiek uzskatīts par kanonisku vērtību pasaules kritiskās domas evolūcijā un ir viens no nozīmīgākajiem teorētiskajiem sacerējumiem, kas kritiski izskata moderno kapitālisma sabiedrību un tās atkarību no mediju radītās realitātes.

Notikumu ievadīs kulturologs Deniss Hanovs ar lekciju „Debora viesizrāde Latvijā. Demokrātijas krīzes performatīvie aspekti”.

Gijs Debors (1931-1994) bija franču teorētiķis, rakstnieks, kino režisors, situacionistu kustības un domubiedru grupas Situationist International viens no dibinātājiem. Debora „Izrādes sabiedrība” pirmo reizi tika publicēts 1967. gadā, izklāstot situacionisma teorijas pamatnostādnes, piedāvājot izrādes sabiedrības konceptu. Ar terminu „izrāde” Debors definē sabiedrības sistēmu, kuras sabiedrisko domu un estētiskās kategorijas veido kapitālisms, masu informācijas avoti un valsts pārvaldes sistēma, kas darbojas saskaņā ar informācijas telpu. 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra „Tulkojumu sērija” jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā mērķtiecīgi veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē zīmīgus sacerējumus. Šogad izdevumu klāsts papildināts ar Gija Debora sacerējumu „Izrādes sabiedrība” („La Société du spectacle”). Tulkojumu no franču valodas veikusi Astra Skrabāne, izdevuma redaktors Arturs Hansons, bet izdevuma pēcvārdu sarakstījis rakstnieks un vēsturnieks Kirils Kobrins. 

Kirils Korbrins par „Izrādes sabiedrību” raksta šādi: "La société du spectacle ir lieliska grāmata, lai lasītājs man piedod nezinātnisko toni. To var aprīt vienā vakarā vai arī virzīties uz priekšu lēnām, sagremojot tēzi pēc tēzes. /../ Starp citu, grāmata diezgan daudz izskaidro, kā un kāpēc šobrīd brūk pasaule, kuru radījuši “sešdesmit astotā gada cilvēki”. 

Gija Debora „Izrādes sabiedrības” grāmatas atvēršanas svētkus ievadīs Denisa Hanova lekcija, kur viņš Debora paustās nostādnes attiecinās ar Latvijā vērojamajām sabiedriskajām norisēm:   

"Debora “Izrādes sabiedrība” Latvijā ir nokavēti saņemts vēstījums par to, kā kopš 90. gadu sākuma postpadomju sabiedrība, tiecoties pēc demokrātijas, iestrēga politiskās kultūras vienkāršošanā. Ienaidnieka tēla atdzīvināšana, tautu solidaritātes noliegšana un indivīdu vainošana pie tirgus ekonomikas pataloģijām, kas notiek it kā viņu kļūdu dēļ, kuras viņi pats nemaz neapzinās un, iespējams, patiesībā nemaz nepieļauj. Vienlaikus, mediju veidotā politiskās izklaides kultūra aizņemas līdzekļus no fentezī seriāla arsenāla, attālinot sabiedrību no teksta kultūras, tātad no intelektuālas tekstuālas pašrefleksijas. Savukārt procesi, kas Debora tekstā tiek aprakstīti kā kultūras vienkāršošana, Latvijā izpaužas kā globalizācijas veicināta ksenofobiska romantiskā nacionālisma loģika. Tiek attīstīta “mēs’’ kopiena kā mediju veidota populisma projekcija. Uz šī fona norisinās demokrātiskas kultūras sairšana, pierunājot politisko ķermeni - pilsoni iemigt, gaidot otro vai divpadsmito sezonu.” 

Tulkojums izdots Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sērijas „Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi” ietvaros. Līdz šim sērijā izdoti: Valters Benjamins “Iluminācijas”, Volfgangs Velšs „Estētikas robežceļi”, Rolāns Barts “Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju”, Moriss Merlo – Pontī “Acs un gars”, Žans Fransuā Liotārs “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām”, Sūzena Sontāga “Par fotogrāfiju”, Teodors Adorno un Mihails Horkheimers „Apgaismības dialektika”, Nikolā Burjo „Attiecību estētika”, Boriss Grois „Komunisma Pēcvārds” un „Mākslas spēks”, Mišels Fuko „Šī nav pīpe”. 

Grāmatas pieejamas Latvijas Laikmetīga mākslas centra birojā Alberta ielā 13, ka arī grāmatnīcās Latvijā. 

Gija Debora grāmata “Izrādes sabiedrība” izdota ar Valsts Kulturkapitāla, Francijas institūta un Francijas Nacionālā Grāmatu centra (CNL) atbalstu.

Lasīt vairāk