...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Grāmatas atvēršana Berlīnē: “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā”
nGbK – neue Gesellschaft für bildende Kunst, Berlīne
07.10.19

7. oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz grāmatas “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā” atvēršanas notikumu nGbK – neue Gesellschaft für bildende Kunst – Berlīnē. Pasākumu ievadīs diskusija par Valža Āboliņa lomu nGbK darbā 70. gados, jaunā kreisuma idejām un kultūras sakariem starp Rietumvāciju un sociālisma bloka valstīm aukstā kara laikā. Diskusijā piedalīsies mākslas zinātnieki Ekharts Gillens, Maruta Šmite, Barbara Štraka, kultūras žurnālists Matiass Reinhards un grāmatas sastādītāja Ieva Astahovska. Saruna notiks vācu un angļu valodās.

Apjomīgais, 664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā veltīts kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939–1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai vācu avangarda mākslā, kā arī kultūras sakaros aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar tolaik padomju okupēto Latviju.

Grāmata iepazīstina ar svarīgākajām norisēm Valža Āboliņa darbībā, viņa rosinātajiem un virzītajiem notikumiem, procesiem un domapmaiņu aukstā kara kultūras sakaru tīklā, kas sasaistīja nošķirtās Rietumu un Austrumu bloka kultūrvides.
Pirmās nodaļas fokusā ir 60. gadu avangarda māksla un V. Āboliņa rīkotais Fluxus Jaunās mākslas festivāls Āhenē 1964. gada 20. jūlijā, kurā piedalījās vēlākie vācu politiskās mākslas korifeji Bacons Broks, Volfs Fostels un Jozefs Boiss un citi drīz vien starptautiski pazīstami mākslinieki – Eriks Andersens, Stenlijs Brauns, Robērs Filjū, Nam Džun Paiks, Emets Viljamss. Festivāla norises laiks sakrita ar vēsturisku datumu, atentāta mēģinājumu pret Hitleru, un, nodēvējuši to par “piemiņas pasākumu”, mākslinieki savās akcijās atsaucās uz nacisma pagātni, uzkurināja publiku, izraisīja agresīvus incidentus un plašu skandālu. Šodien Jaunās mākslas festivālu joprojām atceras kā vienu no politiskākajiem pēckara Eiropas avangarda notikumiem. Izdevumā var izsekot arī notikumiem, kas sekoja pēc festivāla un kā Rietumvācijas jaunā māksla iedvesmoja Valdi Āboliņu viņa studiju pilsētu Āheni padarīt pat “akciju mākslas centru”. Arī pēc festivāla Valdis Āboliņš turpināja organizēt avangarda izstādes, akcijas, koncertus, hepeningus un lasījumus gan Āhenes tehniskajā augstskolā, gan Āhenes Galerijā (1966–1967), kur tobrīd jauno, vēlāk pazīstamo mākslinieku Jērga Imendorfa, Hansa Pētera Alvermana, Franca Erharda Valtera, Džona Leitema, Dika Higinsa, Elisones Noulsas, Krisas Reinekes, Pera Kirkebija un Bjorna Norgārda izstādes un akcijas izaicināja ierasto mākslas izpratni un atbalsoja 60. gadu sociāli un politiski nospriegoto laika garu.
Grāmatas otrā nodaļa pievēršas jaunā kreisuma idejām un pārliecībām 60. gadu beigās un 70. gadu pirmajā pusē, kad, kritiskās teorijas iedvesmots, Valdis Āboliņš kopā ar citiem latviešu trimdas aktīvistiem aizsāka diskusijas par nepieciešamību veidot kontaktus ar Padomju Savienības okupēto Latviju, un plaisu starp abām pusēm mazināt caur politiski aktīvu kultūru. Trešajā nodaļā lasāms par V. Āboliņa darbību 70. gados, kad viņš kļuva par Jaunās tēlotājmākslas biedrības nGbK vadītāju, kur arī kultūrai bija politiska loma, un kas balstījās uz 60. gadu jauno kreiso pieprasītajām reformām un tiešas demokrātijas principiem. Visvairāk viņš iesaistījās darba grupā Reālisma studija, kas izcēla kritiskā reālisma mākslu. Arī tā bija platforma izstādēm, kas iepazīstināja ar mākslu no sociālisma bloka, tostarp Latvijas.

Grāmatu izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tās sastādītāja ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Antru Priedi. Kontekstuālo eseju autori ir Jānis Borgs, Ādams Ellerss, Petra Štēgmane, Barbara Štraka, Ojārs J. Rozītis, Maruta Šmite, Marks Alens Švēde, Jānis Taurens, Ģirts Zēgners. Izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Grāmatu iespējams iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā un internetveikalā: https://lcca.lv/lv/veikals/