en
  • Sākot no kreisās puses augšējā rindā: Linda Boļšakova, Līva Dudareva, Vika Eksta, Ieva Kraule-Kūna, Maija Kurševa, Līga Spunde, Sabīne Vernere un Daniela Vētra

Izvēlēti starptautiskās programmas “Peer-to-Peer Programme” 2021. gada dalībnieki no Latvijas.

Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs ar prieku paziņo starptautiskās programmas “Peer-to-Peer Programme” 2021. gada dalībniekus: Linda Boļšakova, Līva Dudareva, Viktorija Eksta, Ieva Kraule-Kūna, Maija Kurševa, Līga Spunde, Sabīne Vernere un Daniela Vētra. 

Tika saņemti 34 konkurētspējīgi pieteikumi no Latvijā dzīvojošiem māksliniekiem. Lielā interese apstiprina šādas programmas nepieciešamību un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra mērķis ir turpināt šo iniciatīvu arī nākotnē, lai Latvijas māksliniekiem būtu iespēja piedalīties starptautiskā dialogā, saņemt konstruktīvu kritiku un veidot sadarbības tīklu ar laikmetīgās mākslas profesionāļiem Eiropā.

Apsveicam izvēlētos māksliniekus un ar prieku gaidām sadarbību projekta “Peer-to-Peer Programme” ietvaros, kas norisināsies 2021. gada maijā, jūnijā, septembrī un oktobrī.


Linda Boļšakova apguvusi mākslas un filozofijas kursu ar pirmā līmeņa augstāko apbalvojumu Skotijā (2017), pirms tam absolvējot fotogrāfijas kursu Edinburgas koledžā. 2018. gadā pabeidza performances mākslas kursu Rīgā. Mākslinieces personālizstāde “Off spring” galerijā “Alma” (2020) ieguva ekspertu nomināciju Purvīša balvai. Linda Boļšakova strādā ar dažādiem medijiem, lielākoties pievēršoties performancei, instalācijai un fotogrāfijai. Padziļinātu pētījumu rezultātā māksliniece pievēršas cilvēka attiecībām ar dabu un veido paralēles starp cilvēka un augu ķermeņiem. Lindas mērķis ir rādīt šo saistību un attīstīt spēcīgāku piederības sajūtu kopīgai ekosistēmai. Viņas darbiem raksturīgs lakonisms un formu vienkāršība, uzsverot materiālu mainīgo dabu un līdzinoties 3D haikai.

 

Līva Dudareva no 2014. gada līdz 2019. gada beigām aktīvi darbojusies starptautiskā mākslas duo METASITU sastāvā, kā arī ir bijusi viena no tā dibinātājām (kopā ar Eduardo Kassinu). Patreizējo mākslinieces darbības posmu var raksturot kā pāreju no kolektīvas prakses uz individuālu, kuru attīsta padziļināti pievēršoties kristālu izziņai un iedvesmojoties no cilvēka veidotiem akmeņiem (plastiglomerāts kā viens no piemēriem) un ģeoloģiskajiem slāņiem, kas veido Zemes garozu. Viņas darbi pēta cilvēku attiecības ar Materiālo Pasauli, īpaši ar minerālu resursiem, no visdažādākajiem skatu punktiem, tai skaitā leģendām, spekulācijām, stereotipiem un zinātniskiem atklājumiem. Izmantojot skulptūru, instalāciju un tekstus, izpētē balstītie darbi balansē starp vizuālo mākslu, ģeoloģiju, arhitektūru un ģeopolitiku.

 

Vika Eksta ir māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus. Vika savos darbos apvieno dokumentālus un fiktīvus vēstījumus, strādājot pie projektiem ilgtermiņā. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI foto skolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vika ir ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvas jaunajiem Baltijas fotogrāfiem ieguvēja, tikusi nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, piemēram, ISSP Galerijā, Kauņas fotogrāfijas galerijā, galerijā Alma, piedalījusies grupas izstādēs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un citviet.

 

Ieva Kraule-Kūna ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un ieguvusi maģistra grādu Sandberga institūtā Amsterdamā. Māksliniece galvenokārt veido skulpturālus objektus, izmantojot dažādus materiālus (keramika, akmens, metāls, klūgas, māls u.c.), un papildina tos ar īsiem stāstiem, kuros absurdi fiktīvu tēlu piedzīvojumi mijas ar ačgārni interpretētiem vēstures faktiem. Savos darbos māksliniece atsaucas uz Padomju ēras atliekām publiskajā telpā un cilvēku domāšanā, amatniecību un fetišismu, meklējot personiskos un kolektīvos estētiskos kodus. Ieva Kraule-Kūna ir viena no galerijas LOW vadītājām un bijusi viena no galerijas "427" dibinātājām. 2017. gadā ieguvusi “Kim?” rezidences balvu un viņas darbi iekļauti Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā.


Maija Kurševa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un šobrīd tur pasniedz kompozīciju un sietspiedi. 2017. gadā mākslinice dibinājusi nekomerciālu galeriju LOW un veidojusi galerijas izstāžu programmu (2017-2019). Dibinājusi Rīgas Zīnu festivālu, kas veltīts neformālajai izdevējdarbībai jeb pašizdošanai un bijusi festivāla izstāžu kuratore (2016, 2018), kā arī ar domu biedriem dibinājusi mākslinieku apvienību Popper Publishing un vadījusi kolektīva projektus (2012-2018). Izstādēs piedalās kopš 2004. gada Latvijā un ārvalstīs. Māksliniece strādā ar plašu mediju klāstu, bieži vien tos apvienojot. Viņas pēdējo gadu izstādēs bijušas apskatāmas instalācijas, telpiskas struktūras, apvienojumā ar kustīgo attēlu, grafikām, zīmējumiem, skulptūrām. Mākslinieces idejas bieži vien rotē ap personīgām pārdomām par mākslas darba tapšanas procesu, telpas pakļaušanu idejai, izmantojot vizuāli lakoniskus izteiksmes līdzekļus. Neskatoties uz plašo mediju pielietojumu, zīmējums vienmēr bijis mākslinieces ideju pamatā un funkcionē arī kā ikdienas domu pieraksta veids.

 

Līga Spunde ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu ar diplomdarba projektu “Pārgājiens”, kas ieguvis “Startpoint Prize 2016” žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem. Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs. Savus darbus māksliniece bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos.


Sabīne Vernere ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības katedrā, studējot papildinājusi zināšanas Zagrebas Karaliskajā Mākslas akadēmijā un Antverpenes Karaliskajā akadēmijā. 2016. gadā piedalījusies fonda ''Mākslai vajag telpu'' izstāžu ciklā ''#Blumbergs. Bezgalība'' izstādot savu bakalaura darbu “Bez-kaunīgs”. Ar saviem darbiem piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un Eiropā, 2020. gada rudenī neatkarīgi rīkojusi vērienīgu personālizstādi Rīgā, Brīvības ielā 40. Šobrīd Sabīne Vernere strādā “JCE” (Jeune Création Européenne) rezidencē Parīzē, gatavojoties gaidāmajiem projektiem – dalībai grupu izstādēs un jaunai personālizstādei.

 

Daniela Vētra ir studējusi mūsdienu cirka mākslu L’Escola de Circ Rogelio Rivel Barselonā, Spānijā un apģērbu dizainu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Daniela ir performances un instalāciju māksliniece, kas darbojas starpdisciplinārā teritorijā starp performances mākslu, instalāciju mākslu un eksperimentālo teātri. Centrālais elements viņas darbos ir ķermenis, kas performances laikā tiek pakļauts ilglaicīgām, cikliskām, rituālām darbībām ar mērķi mainīt apziņas stāvokli un pārbaudīt ķermeņa iespēju robežas. Mākslinieces darbi ir izrādīti performances festivālos un galerijās Latvijā, Igaunijā, Spānijā, Nīderlandē, Gruzijā un Somijā.

 

 

Programma "Peer-to-Peer" ir kopīga iniciatīva, kas apvieno māksliniekus, kuratorus un kritiķus no dažādām Eiropas valstīm ar mērķi veicināt profesionālas diskusijas un tīklošanos. Katra no programmas partnerorganizācijām projektā izvēlētajiem māksliniekiem piedāvā izvēlēties kuratorus un kritiķus no dažādām valstīm dialoga veidošanai. Šī programma ir atbilde mākslinieku vajadzībai veidot dialogu ar dažādu reģionu mākslas profesionāļiem.

Programmas organizatori ir Dānijas Mākslas fonds, Igaunijas Laikmetīgais mākslas centrs, Flandrijas Mākslas institūts, Frame Laikmetīgās mākslas fonds Somijā, Zviedrijas Mākslas grantu komitejas Starptautiskā vizuālās un lietišķās mākslas programma (IASPIS), Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Mondriāna fonds Nīderlandē, Norvēģijas Laikmetīgās mākslas birojs OCA un Šveices mākslas padome Pro Helvetia.


Lasīt vairāk