Trešdien, 1. jūlijā, plkst. 18.30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā notiks skaņu mākslinieka Kalles Lāra lekcija „Kā troksnis ienāca mākslā”, kurā lektors stāstīs par avangarda eksperimentiem ar trokšņiem un urbānajām skaņām 20. gadsimta sākumā. Lekcija notiks iestādes „Skaņas noslēpumi. Binaurālā klusā daba” ietvaros, kas aplūkojama Ofisa galerijā no 30. jūnija līdz 30. jūlijam.
Industrializācija un straujā lielpilsētu attīstība ieviesa radikālas pārmaiņas arī 20. gadsimta sākuma skaņu ainavā. Kamēr klasiskās mūzikas komponisti nelabprāt reaģēja uz izmaiņām, citu mākslas jomu pārstāvji ļāvās eksperimentiem ar modernās pasaules radīto skaņu vidi. Arhitekts Augusts Endells jaunās metropoles Berlīnes skanējumu salīdzina ar iegriezumiem; futūrisma pārstāvji izgatavoja futūristiskas trokšņu mašīnas; padomju dokumentālā kino režisors Dziga Vertovs savu montāžas tehniku sākotnēji izstrādāja, lai to pielietotu darbam ar skaņu. Padomju Savienības sākumposmā īsu brīdi bija avangardisku skaņas eksperimentu uzplaukums: troksnis tika izmantots kā neatkarīgs mākslas darba objekts, nevis tikai mūzikas valodas papildinājums.
Lekcijā Kalle Lārs stāstīs par to, kā troksnis ienāca mākslā, sākot no Gustava Mālera līdz itāļu futūristiem Pirmā Pasaules kara laikā, agrīnā padomju perioda skaņu eksperimentiem un Valtera Rutmana eksperimentālajai skaņu filmai bez attēla „Nedēļas nogale” (1930).
Lekcija notiks angļu valodā, ieeja bezmaksas.
Kalle Lārs ir latviešu–igauņu izcelsmes skaņu mākslinieks, kas dzīvo un strādā Vācijā. 1980. gadu beigās viņš iepazinās ar Hardiju Lediņu un citiem NSRD dalībniekiem, kā arī piedalījās grupas performancēs. Kalle Lārs ir studējis zinātņu vēsturi Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē, jau daudzus gadus veido dažāda formāta muzikālus notikumus: ar skaņas performancēm un koncertiem uzstājas skaņu mākslas festivālos visā pasaulē, raksta mūziku teātra izrādēm, vada skaņu pastaigas, darbnīcas, tlekcijas u.c. Regulāri piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un starpdisciplināros mākslas projektos, tostarp Venēcijas mākslas biennālē, Berlīnes mediju un digitālās kultūras festivālā „Transmediale”, „Ars Electronica” Lincā u.c.