...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Lasīšanas darbnīca par aukstā kara infrastruktūru mantojumu ar kultūras vēsturnieci un kultūras socioloģi Egli Rindzevičūti
Tiešsaiste
29.11.21

Šī gada 29. novembrī aicinām pievienoties lasīšanas darbnīcai, kas tiek rīkota sadarbībā ar socioloģijas profesori Egli Rindzevičūti, uzmanības centrā ir aukstā kara jeb disonējošais mantojums un tehnoloģiski politisko infrastruktūru ainavas Baltijas valstīs un citviet. Lūkojoties uz tām no antropocēna laikmeta, planetāru rūpju un dekolonizācijas perspektīvas, šis mantojums ir nevis ignorējams vai izdzēšams, bet transformējams, lai pielāgotu šodienas tehnoloģiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem. 


“Eiropas civilizācija ilgstoši ir aizrāvusies ar fosilijām—it sevišķi ar mamutu fosilijām. Mamutu atliekas tika ievītas senajā folklorā. Piemēram, senie grieķi domāja, ka fosilizējušies ziloņu kauli pieder ciklopiem. . . Tomēr vairums Eirāzijas milzu fosiliju tika atrastas Austrumeiropā. Tās, kā redzēsim, bija svarīgas, lai vienotu austrumus ar rietumiem laikā, kad ledus laikmeta arheoloģija pārklājās ar Auksto karu,” raksta Egle Rindzevičūte esejā “Dīvainās fosilijas”.—“Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz lietu, ko atstājuši tie, kas bijuši pirms mums, taču mūsu uzmanību un rūpes pievēršam vien dažām no šīm lietām. Mēs prasām noteiktām ēkām, objektiem un ainavām darboties kā mnemoniskām ierīcēm, lai atcerētos pagātnes, kuras tās radījušas. . . Mēs runājam par neaizsargātām vietām un lietām, kurām nepieciešama aizsardzība un saglabāšana. Iejaukšanās un rūpju mērķis ir pasargāt lietas no iznīcināšanas vai atstāšanas novārtā, arī no erozijas, laikapstākļu, sabrukšanas procesiem. Bet kas notiek, ja izvēlamies neiejaukties? Vai mēs varam atsaistīt atmiņas darbu no materiālās nastas? Kādas iespējas rodas, ja pārmaiņas tiek pieņemtas, nevis tām pretojas?” savukārt vaicā kultūrģeogrāfe Keitlīna Desilveja.


Darbnīca notiks Zoom tiešsaistē. 

 https://us02web.zoom.us/j/88672632325?pwd=MzZQdDhXTEFCZXZSYWcxVFpuaUJuUT09

Meeting ID: 886 7263 2325. Passcode: 571096


Teksti:

 Eglė Rindzevičiūtė (2020), “Strange Fossils,” BLOK Magazine

Teksts pieejams arī latviski:

 Egle Rindzevičūte, “Dīvainās fosilijas”. Satori, 18.08.2020


Caitlin DeSilvey (2017), “Postpreservation: Looking Past Loss” in: Curated Decay: Heritage Beyond Saving? Minneapolis, London: University of Minnesota Press, pp. 1–21. 


Tekstu var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com. Lasīšanas darbnīca notiks angļu valodā.


Lasīšanas darbnīca notiek projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu. Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Linda Kaljundi. 


Egle Rindzevičūte ir asociētā profesore Kingstonas Universitātes Kriminoloģijas un socioloģijas nodaļā. Viņa ir autore grāmatām The Power of Systems: How Policy Sciences Opened Up the Cold War World (2016) un The Will to Prognict: Orchestrating the Future (sagatavošanā). Viņa ir arī galvenā pētniece Apvienotās Karalistes Mākslas un humanitāro zinātņu pētniecības padomes atbalstītos projektos „Nukleārās kultūras mantojums: no zināšanām līdz praksei” (2018–2021) un „Nukleārās vietas: nukleārās kultūras mantojuma kopienas, vietas un materiāli (NuSPACES) ”(2021–2024).


Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Irbenes Radioteleskops RT-32. Akustiskās telpas laboratorija (2001 / 2021). Rasa Šmite, Raitis Šmits, no topošā VR mākslas darba
1 / 1