Pozicionējot realitāti kā vai nu formālu pieņēmumu, vai subjektīvu pārpratumu, “Aptuvenās mākslas manifestā” Hardijs Lediņš izvirza aptuveno kā produktīvu, nākotnē vērstu jēdzienu, kas akceptē nenoteiktību un labilitāti. Aptuvenais kalpo kā universālāka alternatīva “Erosa un Tanatosa neatdalāmībā” balstītai robežu pārkāpšanai, saplūšanai ar otru un saistās ar paša Lediņa kolektivitātē balstīto mākslas praksi.
Apskatot kolektīva kritisko potenciālu, Britu mākslinieks Laiems Gilliks pievēršas diskursīvajām pieejām mākslai, kuras lielā mērā balstītas indivīda iespējā “paslēpties kolektīvā”. Viņaprāt, šis modelis piedāvā alternatīvu autoritatīvajai balsij, ļaujot izvērtēt no nesenās pagātnes pārmantotās prakses, kā arī reprezentēt problēmas to risināšanas procesā.
Atsaucoties uz tekstuālu un vizuālu tēlu lietojumu abos tekstos, šajā vakarskolas darbnīcā, sadarbojoties ar mākslinieci Lauru Prikuli, paralēli sarunai izmēģināsim neverbālas refleksijas iespējas, tādēļ aicinām dalībniekus izsekot un notvert attēlus, kuri nāk prātā tekstu lasīšanas procesā un paņemt tos līdzi foto, pastkaršu, digitālā vai jebkurā citā formātā.
Lasīšanas darbnīcas teksti:
• Hardijs Lediņš. Atpuvenās mākslas manifests. 1980.gadi
• Liam Gillick. Maybe It Would Be Better If We Worked in Groups of Three? (2009)
Tekstus var saņemt, rakstot uz alise.ziemule@lcca.lv
