Šodien kādu jau iepriekš notikušu norišu vai pagātnē radītu lietu pārradīšana ir kļuvusi par izplatītu parādību, teju industriju. To plaši izmanto gan populārajā kultūrā, piemēram, veidojot filmu klasikas rimeikus, gan vizuālajā mākslā, kur par izvērstu fenomenu kļuvušas mākslinieciskās stratēģijas, kuru apzīmējumi sākas ar “re-“ – rekonstruēšana, replicēšana, reciklēšana, reproducēšana, arī – pārradīšana, atkārtošana, pārtrādāšana, kopēšana, dublicēšana utt.
Nesenākie populārākie piemēri ir performanču mākslinieces Marinas Abramovičas izstādes, kurās viņa atkārtoja un hrestomatizēja 70. un 80. gadu performances, vai agrīnāki modernisma mākslas darbi un pat veselas izstādes, kas līdz mūsdienām nav sagabājušās un tikušas pārradītas no jauna. Arī Latvijā Hardija Lediņa gada kontekstā tādu norišu kā diskotēku vai performanču atkārtojumi aktualizē jautājumus – kāpēc noteikti mākslas darbi tiek “atgriezti dzīvē”. Vai caur to rekosntruēšanu ir iespējams “atdzīvināt” to sākotnējo nozīmi un auru? Vai šīs rekontrukcijas primāri attiecas uz pagātni pašas pagātnes dēļ, vai tieši otrādi – pagātnē notikušā nozīmību “šeit un tagad” stāvoklī?
Lasīšanas darbnīcas teksti:
Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: santa.micule@lcca.lv
„LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LLMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera, Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa, Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana, Ūtes Metas Baueres esejām.
Dalība „LLMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.