Foto autors: Andrejs Strokins
Ceturtdien, 2. maijā, plkst. 19:00 izstādes „Berlīne-Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” ietvaros Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) aicina uz eksperimentālo īsfilmu seansu, lai sniegtu nelielu ieskatu 20.gs. avangarda mākslas spilgtajā Fluxus parādībā. Filmu seanss norisināsies tikai vienu reizi – kinoteātrī „kino Bize”, kas atrodas Kaņepes Kultūras centrā. To pavadīs komentārs no izstādes kuratorēm – Ievas Astahovskas un Antras Priedes. Filmu seanss – bezmaksas.
LMC izstāde „Berlīne-Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” apskatāma Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15, līdz 8. maijam.
Fluxus mākslinieki, sekojot pa futūrisma un dadisma pēdām, darbojās pret oficiālās mākslas kritērijiem un radīja savus darbus „kaut kur starp mākslu un dzīvi”. Pretēji dominējošai idejai, ka mākslai jābūt kompleksai, dziļai, nopietnai, intelektuālai, iedvesmotai, prasmīgai, izglītotai un daudznozīmīgai, Fluxus bija „spēles-māksla”: vienkārša, amizanta, nepretencioza, ieinteresēta šķietami nesvarīgās lietās, tāda, kas neprasa noteiktas prasmes vai nogurdinošu sagatavotību.
Fluxus opozicionārisms pilsoniskai, formālistiskai mākslai izpaudās arī tā ne-mākslas veidos un formātos – tās bija akcijas, performances, mūzikas ieraksti, publikācijas, „fluxus-kastes” jeb multipli, kas pa demokrātisku samaksu tika izplatīti ārpus galeriju un muzeju vides, un arī eksperimentālas īsfilmas.
60. gados tapušās Fluxus īsfilmas bieži nereti bija kas bija pamats tālākiem videomākslas darbiem. To autori – šodienas laikmetīgās mākslas klasiķi Joko Ono, Nam Džun Paiks, Džordžs Mačūns, Volfs Fostels, Diks Higins, Elisona Noulza u.c. – šajos „kustīgajos attēlos” izspēlēja Fluxus mākslai raksturīgo humoru, atsedza iespaidus gan no ikdienas dzīves, „dzen” filozofijas, zinātnes, utt., dažādās tēmas kombinējot poētiskās kolāžas. Fluxus filmu seanss izstādes ietvaros piedāvās nelielu ieskatu šajā mantojumā, filmas un to fragmentus papildinot ar izstādes kuratoru Ievas Astahovskas un Antras Priedes komentāriem par to kontekstu.
Laikmetīgās mākslas centra izstāde „Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” ir apskatāma Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15, līdz pat 8. maijam. Izstāde apvieno sevī dažādus laika nogriežņus un pārkāpj gan telpiskās, gan teritoriālās robežas. „Berlīne-Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” piedalās tādi mākslinieki kā Valdis Āboliņš, Kristīne Alksne, Evelīna Deičmane sadarbībā ar Paulīni Reki, Ulrihs Fogls, Ivars Grāvlejs, Benjamins Grēbers, Inga Ģibiete, Romans Korovins, Maija Kurševa sadarbībā ar Edgaru Jurjānu, kā arī somu performanču mākslas grupa T.E.H.D.A.S.
Starptautiskā izstādē „Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” šodienas radoši konceptuālus dialogus veido mākslinieki no Rīgas un Berlīnes, savukārt laikā izvērsto nogriezni – retrospektīvs atskats uz plašākai publikai mazzināmo, taču vēsturiski nozīmīgo personību Valdi Āboliņu (1934–1983), kuram bija būtiska loma laikmetīgās kultūras ienešanā un iedvesmošanā gan Rīgas, gan Berlīnes mākslas dzīvē 20. gs. 70. un 80. gados.
Izstādi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Gētes Institūts Rīgā, Rīgas Dome, Berlīnes Senāts, Latvijas Mākslas akadēmija.