Klavs Upacieris
Lai atzīmētu ekspozīcijas "Viena zīmējuma izstāde" noslēgumu un dotu vaļu „baltajam kubam”, LMC aicina uz atvērto māksliniecisko akciju „Baltā kuba maltīte”, kuras ietvaros sadarbībā ar režisoru un aktieri Vari Klausītāju tiks „apēsts” Klāva Upaciera rūpīgi veidotais zīmējums.
Pēdējo mēnesi Laikmetīgās mākslas centra (LMC) Ofisa galerija ir mājvieta mākslinieka Klāva Upaciera „Viena zīmējuma izstādei”. Lai atzīmētu izstādes noslēgumu un dotu vaļu „baltajam kubam”, LMC aicina uz atvērto māksliniecisko akciju „Baltā kuba maltīte”, kuras ietvaros sadarbībā ar režisoru un aktieri Vari Klausītāju tiks „apēsts” K. Upaciera rūpīgi veidotais zīmējums. Improvizētais notikums norisināsies sestdien, 24.11., un svētdien, 25.11., no plkst. 14:00. Dalība – bezmaksas.
Baltais kubs Latvijas kontekstā ir ieguvis teju vai mūsdienu mitoloģiskas būtnes tēlu. Pēc Vara Klausītāja piedāvājuma Klāvam Upacierim izvēlēties tēlu, kas apēd zīmējumu, to aizkrāsojot, mākslinieks izvēlējās balto kubu. Poetizējot mūsdienu mākslas pasaules biedu un ideālu vienlaicīgi un meklējot tā īpašo stāstu, baltais kubs, aiz sevis atstājot baltu sliedi, aizklās Vienu zīmējumu, vaicājot, vai Baltais kubs ir spējīgs dzīvot Latvijas mākslas, mākslinieku un mākslas institūciju kontekstā, vai tikai vāri eksistēt? Vai, pārkrāsojot kādas telpas sienas baltas, notiek pietuvošanās kādai ģeometriskai ideālformai?
Par Vari Klausītāju
Par mākslinieku Klāvu Upacieri
Varis Klausītājs ir režisors un improvizācijas teātra aktieris – savulaik piedalījies improvizācijas izrādēs „Pēdējā pirmizrāde”, bet pašlaik regulāri kāpj uz „Karaliskā improvizācijas teātra” skatuves, paralēli tam veidojot pats savas izrādes bērniem un pieaugušajiem.
Klāvs Upaciers absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Savos darbos viņš šķietami apzināti pieturas pie vienkāršības, mūsdienīgām naivisma formām, sekojot pārliecībai, ka tradicionālajā zīmēšanā ar roku ir vēl daudz neatklātā. K. Upacieris savu darbu tematiku raksturo kā „tepat ieraudzīto un atklāto”, tajā pašā laikā izvairoties no skaidri nolasāmu tēlu atainošanas, uzskatot, ka tam labāk piemēroti vārdi.