"Atsedzot neredzamo pagātni"
Izdevumā atrodams gan sistemātisks apskats par tās notikumiem, mākslas un ideoloģijas attiecībām, kā arī paralēlēm, analoģijām un atšķirībām plašākā, reģionālā griezumā. Grāmata pieejama vairākās Rīgas grāmatnīcās, kā arī LMC ofisā, Alberta ielā 13, 7. stāvā.
Eseju krājuma redaktore Ieva Astahovska, mākslas zinātniece, kuratore un pētniece, par jauno izdevumu stāsta: „Grāmata paredzēta visplašākajai auditorijai, īpaši kultūras un mākslas interesentiem, kuriem padomju perioda Latvijas un plašāka reģiona mākslas norises ir maz zināmas vai faktiski nezināmas, kuriem ir saistošs atskats uz sociālisma perioda mākslas procesiem un to interpretāciju.”
Izdevuma 284 lapaspusēs ar 110 ilustrācijām apkopotas 25 saistošas esejas, diskusijas un manifesti par mākslas notikumiem un procesiem sociālisma un padomju bloka valstīs, kurus, britu vēsturnieka Tonija Džada vārdiem, bija viegli aizmirst (Rietumos) vai apspiest (Austrumos): „Austrumeiropas pagātne, tai skaitā mākslas pagātne, tās vēsturiskā likteņa dēļ faktiski ir bijusi „neredzamā pagātne””.
Eseju autori ir gan Latvijas, gan starptautiski atzīti dažādu paaudžu pētnieki un mākslinieki – Pjotrs Pjotrovskis (Polija), Viktors Misiano (Krievija), Marks Alens Švēde (ASV), Lināra Dovidaidīte, Vitauts Landsberģis, Džordžs Mačūns, Dovile Tumpīte (Lietuva), Anderss Kurgs, Leonhards Lapins, Mari Lānemetsa, (Igaunija), Stella Pelše, Iliāna Veinberga (Latvija), Dora Heģi, Žuža Lāzlo, Tamāšs Sentjobi (Ungārija) u.c.
„Poļu mākslas zinātnieks Pjotrs Pjotrovskis enciklopēdiskajā pārskatā par Austrumeiropas mākslu komunisma un postkomunisma apstākļos analizē, vai un kā mainījusies tās daudzveidība reģionā. Viktors Misiano caur leģendārā krievu konceptuālista Iļjas Kabakova radošās darbības analīzi izved aizraujošā ekskursā pa „neatšķetināmu pretrunu virkni” pavadītajām padomju modernizācijas attiecībām ar Rietumu kultūru. Savukārt Ungāru pētniece Magdalēna Radomska iepazīstina ar ungāru neoavangarda mākslinieku spēlēm ar varas „semantisko mīnu lauku” un cenzūru kā daļu no mākslinieciskās valodas radikālisma,” komentē Ieva Astahovska.
Eseju krājuma „Atsedzot neredzamo pagātni / Recuperating the Invisible Past” dizainu ir izstrādājis apvienības „Rijada” dizainers Rihards Funts. Izdevums tapis ar Eiropas Komisijas programmas „Kultūra”, LR Kultūras ministrijas, SIA „Alfor” un „Arctic Paper” atbalstu.
Reizē ar Laikmetīgās mākslas centra izdevumu tiešsaistē sācis darboties arī „Austrumeiropas avangarda izstāžu arhīvs. Paralēlās hronoloģijas” – http://tranzit.org/exhibitionarchive/, ko izveidojusi Laikmetīgās mākslas centra sadarbības partnerinstitūcija Budapeštā „Tranzit.hu”. Šobrīd arhīvā iekļauti notikumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ungārijas laikā no 20. gs. 60. – 80. gadiem. Nākotnē to papildinās informācija par svarīgākajiem mākslas notikumiem acī citās Austrumeiropas valstīs. Šī arhīva mērķis ir informācijai par Austrumeiropas mākslas notikumiem iegūt lielāku starptautisku redzamību un pieejamību, kas veicinātu tālākus starpnacionālus pētījumus un salīdzinājuma iespējas.