Izstādes Barrio Infancia konteksts tiks atklāts sarunā ar tās autoru Andreju Kalnaču, kuratori Ievu Astahovsku un filozofu Normundu Kozlovu, kā arī fragmentos no iespaidīgās Ulda Brauna filmas „235 000000”, kas savulaik kļuva par dokumentālā kino etalonu visā Padomju Savienībā.
„Vai padomju ēra ir tikai traumatiska pagātne, vai arī tajā atrodams pagātnes nostaļģijas sentiments? Kā tas saistās ar Padomju Savienības „lielo utopiju” – komunisma celtniecības – projektu? Cik viendabīga vai atšķirīga bija sociālisma ēra līdz tās kraham 80. gadu nogalē?” – sarunas tematiku iezīmē kuratore Ieva Astahovska.
Izstādē Barrio Infnacia mākslinieks Andrejs Kalnačs piedāvā personisku odiseju starp pagātni un šodienu, kur kopējā pieredzē savienojies mākslinieka bērnības laiks, 20. gs. 50. gadu nogale un 60. gadi Padomju Savienībā, un šodienas dzīve, īpaši atgriešanās sociālisma ‘nometnē’ Kubā. Šī pieredze tulkota caur ikdienas vidi, lietām un simboliem, kas gan pietuvina konkrētus atmiņas uzplaiksnījumus, gan vispārina dažādo laikmetu un to ideoloģiju ietvarus.
Ulda Brauna 1967. gada filma „235 000 000”, savukārt, ir viens no vērienīgākajiem darbiem Latvijas dokumentālā kino vēsturē. Dokumentālās filmas nosaukums atsaucas uz Padomju Savienības iedzīvotāju skaitu un filmā pēc kontrastu principa fiksēti ne tikai nozīmīgākie mirkļi kolektīvās sabiedrības, bet arī individuālā cilvēka dzīvē – piedzimšana, pirmie soļi uz zemes, mīlestība, kāzas, vecums.
Saruna notiek sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju.
