...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Seminārs “Kā ar bērniem un jauniešiem runāt par neērtās vēstures tēmām?”
Tiešsaistē
08.12.20

Seminārs muzejpedagogiem, pedagogiem un vecākiem

“Kā ar bērniem un jauniešiem runāt par neērtās vēstures tēmām?”

Seminārs norisināsies interneta tiešraidē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Facebook profilā: https://ej.uz/6k12

Tiem, kas nevarēs būt klātesoši tiešraides laikā, būs iespēja noskatīties semināra ierakstu sev ērtā laikā šeit:



No 2020. gada 28. novembra līdz 2021. gada 7. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ir skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā starptautiskā izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”. Izstāde pievēršas sarežģītajam pagātnes mantojumam Baltijā un Austrumeiropā, kas saistīts gan ar nacionālistiskajiem, gan komunistiskajiem un koloniālajiem režīmiem un ideoloģijām, un to atstātajām traumām.


Izstādes publiskās programmas ietvaros Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2020. gada 8. decembrī, 11.00–13.00 interneta tiešraidē aicinās skolu pedagogus, muzejpedagogus un vecākus uz semināru, kas veltīts jautājumiem par sarežģītās jeb neērtās vēstures tēmu izzināšanu un skaidrošanu bērniem un jauniešiem, iesaistot mākslu un citas laikmetīgās kultūras jomas.

Ko mākslas darbi var sniegt pagātnes sāpīgo pieredžu atspoguļošanā? Kā tie var pilnīgāk un godīgāk izstāstīt stāstus par šo pagātni, izgaismojot dažādus slāņus, izmantojot gan kritisku, gan empātisku izpratni? Kā tie nesenās pagātnes saprašanā iesaista personīgās un kolektīvās vēstures un atmiņas attiecības?

Semināra mērķis ir iepazīstināt ar atmiņas institūciju un arī individuāliem pieredzes stāstiem un raisīt diskusiju par to, kādas pieejas, iesaistot mākslu un citas radošās jomas, palīdz komunicēt par neērtajām vēstures tēmām, pārvarēt klusēšanu to, skaidrot, uzdot jautājumus un veicināt sapratni arī par sarežģītajām pagātnes un tagadnes attiecībām.


Semināra un diskusijas dalībnieki: Maija Meiere-Oša, Inguna Role, Viktorija Eksta, Ilze Burkovska-Jakobsena, Baiba Sprance, Iļja Ļenskis.

Diskusijas moderatores – izstādes “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” kuratore Ieva Astahovska un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmu kuratore Māra Žeikare.

Diskusijas ieraksts, kas sekoja autoru prezentācijām, skatāms šeit:



Maija Meiere-Oša – “Par nodarbību ‘Ko atbildēja Žanis?’ Žaņa Lipkes memoriālā”

Maija Meiere-Oša ir muzejpedagoģe ar 13 gadu pieredzi. Strādājusi par muzejpedagoģi gan Liepājas muzejā, gan Žaņa Lipkes memoriālā. Īsu brīdi bijusi vēstures, kulturoloģijas un sociālo zinību skolotāja Liepājas un Rīgas skolās. Visās darbavietās saskārusies ar jautājumu – kā skolēniem skaidrot neērtos, sāpīgos, sarežģītos notikumus senā un nesenā Latvijas pagātnē.

Nodarbības “Ko atbildēja Žanis?” laikā skolēni strādā ar komiksu, kurā aprakstīta epizode no Žaņa Lipkes izglābtā ebreja – zobārstniecības studenta Villija Friša – dzīves. Komiksa noslēgumā nav dota atbilde, vai un uz kādiem noteikumiem Žanis Lipke piekrita izglābt viņam pilnīgi svešo Villiju Frišu. Komiksā ietverti arī citi slēpšanas gadījumi, kurā ebrejs lūdz palīdzību pirmskara paziņām, bet tiek nodots un kurā ebreju slēpj, taču par to prasa samaksu. Komikss tapis sadarbībā ar Sanktpēterburgas mākslinieku un grafisko dizaineri Daniilu Vjatkinu.


Baiba Sprance, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejs – “Ārpus rāmjiem. Sarunas ar bērniem Mākslas muzejā par tēmām, kas pieaugušajiem šķiet neērtas”


Baiba Sprance kopš 2001. gada strādā Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā par muzejpedagoģi. 1988. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Piedalās dažādās ar mākslas pedagoģiju saistītas aktivitātēs un publicējusi recenzijas Latvijas avīzē un žurnālā Studija.


Vika Eksta, māksliniece – “Mākslas tēlu un personīgās pieredzes krustpunktā”

Māksliniece Vika Eksta dalīsies ar savu pieredzi, strādājot un vadot meistarklases jauniešiem. Ko viņu veidotie radošie darbi un izvēlētās tēmas stāsta par mūsu laikmeta jauniešiem un viņu pasaules redzējumu? Kā laikmetīgā māksla var atvērt durvis uz jauniešiem aktuālo tēmu loku?

Vika Eksta ir māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vika ir ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvas jaunajiem Baltijas fotogrāfiem ieguvēja, šogad nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņai bijušas izstādes ISSP Galerijā, galerijā Alma, piedalījusies grupas izstādēs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kim?. Vada foto pulciņu pusaudžiem Tehniskās jaunrades namā 2 Annas.


Inguna Role, Latvijas Okupācijas muzejs – “Ar bērna acīm”

Inguna Role stāstīs par diviem muzeja produktiem – smilšu kino, kurā izmantoti deportētās Benitas Plezeres zīmējumi, kuru reizē ar ģimeni 11 gadu vecumā 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju un video stāstu sēriju “Bērnība. Pieci stāsti par”.

Inguna Role ir Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja. Muzejā strādā 12 gadus. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze pedagoģiskajā darbā, līdz pat 2020. gadam paralēli darbam muzejā strādāja arī Druvas vidusskolā par vēstures skolotāju. Latvijas Okupācijas muzejs – vienīgais muzejs Latvijā, kas ir IZM apstiprināta izglītības iestāde.


Ilze Burkovska-Jakobsena, filmu režisore – “Vēstures neērtuma pārmantojamība – kā izkļūt no ēnu apļa”

Ilze Burkovska-Jakobsena ir dzimusi Latvijā 1971. gadā, kopš 1990. gada dzīvo Norvēģijā, kur strādā par dokumentālo filmu un televīzijas seriālu režisori. Kopā ar vīru, režisoru un producentu Trondu Jakobsenu viņa 2000. gadā nodibinājusi uzņēmumu Bivrost film, kas specializējas animācijas un dokumentālo filmu veidošanā bērniem, kā arī personisku un radošu dokumentālo filmu veidošanā pieaugušajiem ar sociālo ietekmi. Režisores jaunākā animācijas dokumentālā filma “Mans mīļākais karš” – skats uz kara un pēckara dzīvi bērna acīm – Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā 2020. gadā ieguva Contrechamp balvu.


Iļja Lenskis, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors – “Vai saruna par vēsturi mēdz būt viegla? Muzeja “Ebreji Latvijā” pedagoģisko programmu pieredze”


Iļja Ļenskis absolvējis LU Vēstures un filozofijas fakultāti, kopš 2006. gada strādā muzejā "Ebreji Latvijā", kopš 2008.g. - direktora amatā. Viņa interešu loks iekļauj Latvijas ebreju vēstures XIX-XX gs. sociāli politiskos aspektus, latviešu-ebreju attiecības, ka arī Holokausta komemorācijas jautājumus.


Semināra norisi atbalsta: Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds