Izvēloties semināram nosaukumu HAMELONU ROTAĻAS, mūs ir vadījusi pārliecība, ka mākslinieki ir sevišķi apdāvināti izdzīvošanas stratēģiju ģenerēšanā. Spējot nodot savu darbības lauku, pārtopot par kaut ko citu, mākslinieki spēj pārdzimt jaunā ampluā un kvalitātē. Savā spējā saskatīt iespējas un riskēt mākslinieki ir iedvesmas avots ne tikai viens otram, bet plašākai sabiedrībai. Tādēļ brīdī, kad Latvija pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi, likās noderīgi sapulcēt kopā dažādu mākslas iniciatīvu pārstāvjus, lai apmainītos pieredzē un idejās par to, ko ekonomiskās krīzes ierosinātās pārmaiņas nozīmē radošai iniciatīvai.
Rakstot par angloamerikāņu literatūras pārākumu, Žils Delēzs apgalvo, ka tā ir nodevēju literatūra. Tie ir rakstnieki un varoņi, kuri atsakās no pagātnes un nākotnes, no saknēm un no vēstures par labu tapšanai, kurā vienīgais orientieris ir debespuses. Viņi kļūst par nomadiem; nomadam būt nenozīmē klejot par plašu teritoriju, tā pirmām kārtām ir atsacīšanās iesakņoties. Un dzīve bez pagātnes un nākotnes ir nodevība. Tā ir nodevība pret „zemes spēkiem, kas grib mūs fiksēt, identificēt un padarīt atpazīstamus”.
Nodevība pret pasaulē dominējošajiem apzīmējumiem un ierasto kārtību Delēza skatījumā kļūst par radošuma esenci. „Pazaudēt savu identitāti, pazaudēt savu seju, izkrāsot sevi pasaules krāsās.”[1]
Vēl nesen Latvijas radošajām iniciatīvām bija izdevīgi būt sistēmā, spēlēties ar tās piedāvātajiem kodiem, būt viltīgām to interpretācijā. Krīze ir būtiski iedragājusi visai stabilo atbalsta sistēmu, nereti liekot pieņemt radikālus lēmumus par to, kā būt.
Ko šī robežsituācija nozīmē radošajam procesam? Kā pārvērts krīzi par izdevību? Ko varam pārņemt no iepriekšējās pieredzes, kas ir tie aizspiedumi, kas jāpārvar? Ko varam zaudēt, ko iegūt, riskējot? Vai krīze nozīmē neierobežotu kreativitāti?
Uz semināru ir aicināti mākslas iniciatīvu vadītāji, kuru radošo darbību raksturo pastāvīga tapšana un risks. Varētu teikt, ka semināra dalībnieki ir nomadi, kas darbojas visdaudzveidīgākajos veidos, atsakoties no fiksētām funkcijām, teritorijām un kodiem. Ņujorka, Rīga, Cīrihe, Pērnava, Maskava, Stokholma – dalībnieki nāk ar atšķirīgu sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras kontekstu, kas, cerams, stimulēs spraigu viedokļu apmaiņu un ideju rašanos.
Stāstot par savu līdzšinējo darbību, semināra HAMELONU ROTAĻU dalībnieki runās par idejām, principiem un stratēģijām, kas ir ļāvušas viņu iniciatīvām mainīties, radoši pārvarot ārējo apstākļu spiedienu. Tiks apskatīta radošo iniciatīvu darbība atšķirīgos sociālekonomiskajos kontekstos, būs diskusija par lielāku institūciju un individuālu iniciatīvu priekšrocībām un mēģinājums atbildēt uz jautājumu, kā māksliniekam izdzīvot esošajos apstākļos.
HAMELEONU ROTAĻAS dalībnieki:
Trongs Gija Ngijens (Ņujorka), kurators, mākslinieks
Egija Inzule (Cīrihe), kuratore, platformas Showroom vadītāja
Vita Zāmane (Ņujorka/Viļņa), māksliniece
Raela Artela (Pērnava), kuratore, platformas Public Preparation vadītāja
Linards Kulless (Rīga/Berlīne), mākslinieks, kurators, platformas Singalong vadītājs
Jeļena Jaičņikova (Maskava), kuratore
Signe Pucena (Aizpute), kultūras menedžere, iniciatīvas Serde vadītāja
Semināra kuratore ir mākslas kritiķe Anda Kļaviņa.
HAMELONU ROTAĻAS norisināsies Rīgā 2009.gada 18.septembrī starptautiskā mākslas festivāla Survival Kit ietvaros.