Pačakuti: notici man
2019
Instalācija
Mainīgi izmēri
Karla Garlaši (1981) pēta reģionāli atšķirīgus izklaides žanrus, īpaši teleromānu (ziepju operu) un mākslas izstādi kā sinkrētisku stāstniecības paveidu. Rēķinoties ar globālo laikmetīgo mediju konglomerātu visdažādākajās tā izpausmēs, Garlaši starptautiskos stereotipus iestrādā skečos un sērijās, kas satīriski uzlūko tautības nozīmi mākslas pasaulē. Apvienojot mākslu, humoru, mūziku, performanci un filmu, Garlaši pārspīlējumu izmanto līdz pat “dzīvās klišejas” radīšanai.
Māksliniece dzimusi Čīlē, bet dzīvo Stokholmā un Londonā; viņas scenāriji un personāži lielā mērā tiek aizgūti no mākslinieces personiskās pieredzes uzturoties ziemeļnieku mākslas pasaulē un no sadursmes ar priekšstatiem, ko šī pasaule sagaida no latīņamerikānietes.
“Pačakuti: notici man” ir īsfilma, kas vēsta par kādu čīliešu uzņēmēju un viņas hipotētisko ceļojumu pa Bolīvijas lielāko pilsētu Lapasu. Garlaši īsfilmas varone dodas uz Bolīviju ieviest vietējā tirgū savu jauno produktu sēriju, kurai jāatbrīvo latīņamerikāņu identitāte no eiropiešu standartiem un amerikāņu imperiālisma. Attiecības starp Čīli un Bolīviju ir saspīlētas, jo Čīle apturējusi Bolīvijas pieeju jūrai, traucējot tai finansiāli attīstīties. Tā kā “La Empresaria” ir ārzemniece, viņai jāiegūst savu jauno klientu uzticība. Šīs kampaņas mērķis – definēt latīņamerikāņu identitāti laikmetā, ko pārņēmis Eiropas un ASV neoliberālisms, – un tā absurds tiek atklāts ar satīrisku varones tēlu un uzņēmējdarbības modeli: kādā no filmas noslēguma ainām viņa kā sludinātāja uzstājas ar sprediķi, lasot fragmentu no grāmatas “Kā būtu, ja pār pasauli valdītu Latīņamerika?” [1]
[1] Oskars Gvardiola, Kā būtu, ja pār pasauli valdītu Larīņamerika? Kā Dienvidi 21. gadsimtā pārņems Ziemeļus, Bloomsbury Press, 2010.
carlagarlaschi.com