Kader Attia

Atspoguļojot atmiņu, 2016
HD video, 48', instalācija, kas veidota sadarbībā ar Vladimiru Jakušonoku; instalācijas izmēri — mainīgi

„Atspoguļojot atmiņu“ ir kinematogrāfiska poēma, kas ietver intervijas ar ķirurgiem, neirologiem un psihoanalītiķiem par tā saukto fantoma sāpju fenomenu, t. i., sajūtu un vēlāko halucinozi, ka trūkstoša ķermeņa daļa pēc fiziskas amputācijas joprojām ir piesaistīta ķermenim. Visticamāk, šīs sajūtas darbības mehānisma pamatā ir tā dēvētie spoguļneironi, kuri sūta impulsus kā atbildi uz mimētisko vēlmi (Renē Žirārs). Darbam ir ne tikai zinātniska un politiska nozīme, tas iepazīstina arī ar cita veida parādībām, kas saistītas ar mimētisko un hibrīdo fenomenu, piemēram, ar dub mūziku (žanru, kas radies Jamaikā un balstīts atsevišķu skaņu izlaišanā un aizvietošanā). Reflektējot gan par individuāliem, gan kolektīviem pārinodarījumiem, kā arī par materiālām un nemateriālām izpausmēm, filma sniedzas tālāk par fizisku un individuālu problēmas „amputāciju“, tā atskatās uz mūsdienu vēstures rēgiem — institucionalizēto verdzību, koloniālismu, komunismu un 19. un 20. gadsimta genocīdiem. Filma ir kā masu fizioterapeitiska un kultūremocionāla pretinde sabiedrībām, kurām nepieciešama vēsturiska repatriācija. Survival Kit 10 ietvaros filma tiek rādīta kopā ar koka instalāciju, kas filmu kontekstuāli saista ar Rīgu. Sadarbībā ar Vladimiru Jakušonoku Atia ieguvis materiālu no vēsturiskā Daugavgrīvas cietokšņa, radot atsauci uz zviedru Livoniju un trauksmaino vēsturi, kura veidojusi mūsdienu Latviju.

Atia pēta attiecības starp kultūrām, kuras vēsturiski ir saistījusi kolonizācija un tirdzniecības sakari. Viņa personīgā pieredze, dzīvojot Parīzē, Alžīrā, Barselonā, Kongo, Dienvidamerikā un Berlīnē, kļuvusi par pamatu mākslinieka koncepcijai par labošanu un mudinājusi pētīt gan fizisku, gan nemateriālu ievainojumu dziedināšanas metodes. Kolonizācijas pagātnes radītā sociālā spriedze kā sabiedrības dzinējspēks ietekmē cilvēku kolektīvo un individuālo attīstību, nosakot kopdzīves veidus. Atias labošanas koncepts ietver novārtā atstātu stāstu atgūšanu un rekonstrukciju, lai izgaismotu vēsturiskus pāridarījumus. Tas sasaucas ar citām postkoloniālām vēstures izzināšanas pieejām, kuras ļauj saskatīt kādreizkolonizēto kultūru ieguldījumu globālajā kultūras, zinātnes un ekonomikas izaugsmē. Atia uzskatāmi parāda, ka perifērie reģioni un kultūras ir iesakņojušās koloniālajos centros tirdzniecības, migrācijas un apmaiņas procesu rezultātā un ka vēsturiski tikusi atzīta tikai viena puse no savulaik izveidojušās neatkarīgās struktūras..

Mājaslapa: kaderattia.de