Bezzobainā pretestība 1
(Toothless resistance 1)
2020
Videoinstalācija
Šajā projektā aplūkota ideja par mākslīgo ainavu kā rīku, ar kuru pētīt priviliģēto stabilas, normalizētas un globalizētas sabiedrības attēlojumu. “Mākslīgā ainava” šajā kontekstā ir ainava, kuru lielā mērā veidojusi cilvēka iejaukšanās. Tās pamatā ir varas struktūras, kas darbojas sabiedrībā un sakņojas vēsturiskajos varas nesējos; kaut gan tai ārēji piemīt struktūra, tā patiesībā ir ar tukšu vidu.
Mutācija ir galvenais veids, kādā šīs struktūras adaptējušās sabiedrībā, kas balstīta vēsturiskā varas kontrolē. Kādi ir procesi, ar kuru palīdzību radīta stabilitātes ilūzija? Projektā šī ilūzija ir atsauce uz “nemirstīgo varoni” (kas ir radniecīgs tipiskajam datorspēļu varonim ar neierobežotu skaitu dzīvību) vai mītisku tēlu, kas laika gaitā tā nostiprināts, ka šķiet nesagraujams. Iluzors drošums un stabilitāte figurē starptautiskā mērogā neoliberālajā, globalizētajā sabiedrībā ar tās neokapitālistisko sistēmu – jo notiek mēģinājumi nostiprināt ideju par izturīgumu un drošību bezprecedenta saimnieciska sabrukuma, sociālo pretišķību un politisko satricinājumu apstākļos.
Projektā tiek pārjautāts, kā šīs struktūras, kas ir reizē globālas un lokālas, nostiprina savu varu ar ainavu starpniecību un mēģinājumiem regulēt dabu. Kā ainavas adaptējušās vai pārveidojušās, lai pielāgotos šīm konkrētajām, ļoti mākslīgajām vajadzībām? Kā ainava pati par sevi pārstāv varu?
Mākslinieces biogrāfija:
Poļina Kaniss dzimusi 1985. gadā Ļeņingradā un 2011. gadā absolvējusi Rodčenko Mākslas skolu. Tajā pašā gadā viņa ieguvusi Kandinska Mākslas balvu jauno mākslinieku kategorijā ar savu video Olas. Māksliniece piedalījusies daudzās solo un grupu izstādēs un videoseansos; daži piemēri ir personālizstāde Haus der Kunst Minhenē (2017), VISIO programma Palazzo Strozzi Florencē (2019), Manifesta 10 paralēlajā programmā un 2015. gada Urālu Industriālajā laikmetīgās mākslas biennālē.