en

Johanna Hedva

Slimās sievietes teorija

>> Jāņa Akuratera muzejā


Slimās sievietes teorija (Sick Woman Theory) ir domāta tiem, kuri katru dienu saskaras ar savu ievainojamību un nepanesamo trauslumu, un kuriem tādējādi jācīnās ne tikai par to, lai viņu pieredze tiktu cienīta, bet lai tā vispirms kļūtu redzama. 


Tiem, kuriem, Odrijas Lordas (Audre Lorde) vārdiem, nebija paredzēts izdzīvot, tāpēc, ka šī pasaule ir būvēta pret viņu izdzīvošanu. Tā domāta man līdzīgajiem muļķīšiem, manai slimo un *kripu kopienai. 


Jūs esat tie, kas esat, arī tad, ja neesat piesaistīti kādai diagnozei: viens no Slimās sievietes teorijas mērķiem ir pretoties uzskatam, ka nepieciešama leģitimācija no kādas institūcijas, kura pēc tam mēģinās jūs salabot atbilstoši saviem noteikumiem. Jūs nav nepieciešams labot, manas karalienes – ir jālabo pasaule. Es piedāvāju šo kā cīņas saucienu un liecību par atzīšanu. Ceru, ka manas domas spēj sniegt artikulāciju un rezonansi, kā arī rīkus izdzīvošanai un izturībai. Un tos, kuri nav hroniski slimi vai ar invaliditāti, Slimās sievietes teorija aicina paplašināt savu empātiju šajā virzienā. Paskatīties mums acīs, klausīties, redzēt. Slimās sievietes teorija ir pastāvēšana uz to, ka vairums politiska protesta formu ir iekšējas, izdzīvotas, iemiesotas, ciešanu pilnas un, bez šaubām, neredzamas. Slimās sievietes teorija pārdefinē ķermenisko eksistenci kā tādu, kas vispirms un vienmēr ir ievainojama, sekojot Džūditas Batleres nesenajiem darbiem par nedrošību un pretošanos. Tā kā Batleres arguments uzsver, ka ievainojamība ķermeni definē un nevis tikai īslaicīgi ietekmē,   tad no tā izriet, ka, lai pastāvētu, tas nepārtraukt i ir atkarīgs no atbalstošas infrastruktūras, un tādēļ nepieciešams pārveidot pasauli saskaņā ar šo faktu.  


Slimās sievietes teorija apgalvo, ka ķermenis un prāts ir jutīgi un reaģē pret apspiešanas režīmiem – jo īpaši mūsu šī brīža neoliberālo, baltās rases pārākumā balstīto, imperiāli kapitālistisko, cis-heteropatriarhālo režīmu. Visi mūsu ķermeņi un prāti nes sevī šī fakta vēsturisko traumu, un pati pasaule ir tā, kas mūs padara un uztur slimus.


* Jēdziens "krips" (crip) parādījās nespējas kustībās kā noniecinošā vārda “cripple” (kroplis) adaptēšana un apropriēšana ar nolūku panākt cilvēku ar invaliditāti redzamību un atzīšanu.