ŠEIT BIJU ES
>> Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Mūsu mājā no astoņiem dzīvokļiem tagad ir apdzīvoti trīs. Skola ir aizslēgta, bet vēl ir veikals, baznīca, pagasta padome, feldšeru punkts, estrāde, gateris, smilšu un grants raktuve un autobusa pietura. Ir arī ezers un gubu mākoņi, un četrpadsmit kapsētas uz četriem simtiem dzīvo dvēseļu. Siltumnīcas, šķūnīši, kaķīši, gurķīši, gotiņas, šņabīši, omītes, odziņas…. Es jau sen esmu citur, bet tomēr te parādos regulāri, klīstot pa vienīgo ielu, veidojot savienojumus ar vietām un lietām, ar miglu un ūdeni, ar rīta gaismu. Cerībās atgūt bērnības smaržas un skaņas, man jāatstāj nospiedums, man jākļūst par daļu no ainavas, kas nelaiž vaļā arī tad, kad esmu prom.