Saruna starp mākslinieci Ingrīdu Pičukāni un mākslas kritiķi Santu Hiršu.
Santa Hirša sarunājās ar Ingrīdu Pičukāni par viņas “Survival Kit 12” eksponēto darbu sēriju, attiecībām ar Felicitas Pauļukas mākslu, sievietes ķermeni laikmetīgajā makslā un ārpus tās, kā arī citiem jautājumiem, kas aktualizējas sieviešu-mākslinieču profesionālajā darbībā.
Pēcpusdienas turpinājumā mūziķe Elizabete Lāce atskaņoja koncertprogrammu.
Ingrīda Pičukāne (1978) ir beigusi J.Rozentāla mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju (vizuālās komunikācijas nodaļa) un Igaunijas Mākslas akadēmiju (animācijas nodaļa). Māksliniece strādā dažādos medijos: vairākkārt piedalījusies laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit” ar video darbiem un instalācijām, starptautiskās komiksu izstādēs – ar grafiskajiem stāstiem, veidojusi ilustrācijas izdevniecības „Liels un mazs” bērnu grāmatām, kā arī izdevusi primo feministisko zīnu “Samanta”. Pašreiz I.Pičukāne strādā par animācijas un komiksu pasniedzēju Rīgas mākslas un mediju tehnikumā, bet brīvajā laikā dodas uz mežu sēņot un vērot dabu.
Santa Hirša ir mākslas zinātniece un kritiķe, kas savā darbībā pievēršas laikmetīgās vizuālās kultūras procesu analīzei un vēro tās ietekmi uz plašākām sociālajām norisēm. Studējusi mākslas vēsturi un teoriju Latvijas Mākslas akadēmijā, pētot padomju modernisma izpausmes vizuālajā mākslā. Regulāri recenzē aktuālos mākslas notikumus, autore monogrāfijām par mākslinieku Krišu Salmani (Neputns, “Studijas bibliotēka”, 2018) un Andri Breži (Andris Breže. Gaismas konstruktors. Neputns, 2020). 2021. gadā saņēmusi Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā.
Elizabeta Lāce (1989) ir mūziķe un performances māksliniece, beigusi J.Vītola Mūzikas akadēmiju (arfa) un Latvijas Kultūras akadēmiju (teātra režija). Darbojusies neskaitāmās klasiskās un estrādes mūzikas apvienībās, kā solo pieteikusi sevi ar albūmiem “Mōaigā” un “Songs About D”, ir daudzu starptautisku festivālu performanču autore. Šobrīd aktīvi strādā pie sava nākamā dziesmu albuma un dzejas.