Annika Eriksson. Es esmu suns, kas vienmēr bijis šeit (cilpa). Video cilpa, 7’, 2013
Videodarbs „Es esmu suns, kas vienmēr bijis šeit (cilpa)”, kura darbība norisinās Stambulas nomalē, pievēršas pārejas momentiem un marginalizētai laika izjūtai, parādot to caur ielas suņa prizmu. Klaiņojošie suņi, ko varas iestādes padzinušas uz nelieliem, ierobežotiem nomales rajoniem un nevienam nepiederošām teritorijām ārpus aizvien augošās lielpilsētas, pastāvīgi pārvietojas līdz ar ģentrifikācijas un korporatīvās pilsētbūvniecības robežām. Izmantojot videocilpu un atkārtojumus, Eriksone velk paralēles starp šo procesu un laika izjūtu, aplūkojot tagadni kā sarežģītu plaisu starp pagātni un nākotni ‒ pārrāvumu, kurā, sarūkošās publiskās telpas uzkurināts, arvien pieaugošais izdzēšanas process likvidē arī citus eksistences un uztveres reģistrus. Darbs veidots pēc pasūtījuma 13. Stambulas biennālei 2013. gadā.