...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Juris Boiko. Sēņu zīmējumi. Papīrs, zīmulis, ~1987 - 2000. Jura Boiko ģimenes arhīvs
1 / 3

Boiko savā radošajā darbībā no 20. gadsimta 70. gadu vidus līdz pat 2000. gadu sākumam radīja neskaitāmus mitoloģizētus sēņu zīmējumus. Šie zīmējumi nebija pabeigti darbi, bet gan mākslinieka vizuālo dienasgrāmatu un ikdienas piezīmju elementi, tāpēc plašākai publikai tie nav zināmi. Sēnes Boiko tekstos un darbos parādās daudzkārt, gan absurda romānā “ZUN”, gan lugā “Magulaks”. Pilzenbrechers jeb sēņu lauzējs ir tēls, kas parādās NSRD dziesmu tekstos 1987. gada albumā „Binokulāro deju kursi”. Sēņu tēli materializēti arī videodarbā „Pavasara tecīla” un Boiko dzejoļos un nepublicētos īsstāstos, bet visvairāk – dažādās skicēs, kuru daudzums mērojams simtos. Tajās atklājas dažādi jaunradīti sēņu veidi, piemēram – sēne – acs, sēne – auss, sēne – falls, sēne – zivs, sēne – mēle, sēne – smadzenes, ūdenssēnes, ugunssēnes u.c.

Sēņu diskrētā mitoloģija, kā Boiko nodēvējis sēņu idejisko klātesamību arī NSRD domāšanas telpā, iekļaujas starp Boiko un Lediņa radītajām asociatīvajām apakšstruktūrām, kas teorētiski papildināja NSRD radošos projektus – Aptuvenās mākslas studiju un Doktora Enesera binokulāro deju kursus kā Aptuvenās nesaprašanās intīmās laboratorijas sastāvdaļa.

Teksts: Māra Žeikare