Rīgas stūru karte
Digitāla druka, 150 x 93 cm, 2014
1) Pieņemsim, ka vieta, pilsēta, kurā tu dzīvo, kļūst par tavām mājām. Savukārt maršrutus mājās nosaka tas, kas tajās atrodas. Apej ap galdu, ej garām skapim un uzduries gultas stūrim. Ķermenis atceras šos stūrus: skapja stūri, galda stūri, gultas stūri. Zili nospiedumi uz ādas ir ķermeņa atmiņa, zilumi ir tavas mājas karte, pārnesta uz ķermeni. Ceļojums pa tavām mājām – pieturas, pagriezieni, pieturas, pagriezieni. Ceļojums – pietura, pietura uz stūra.
2) Vai stūri tiks nosaukti? Valoda savā komunikatīvajā funkcijā tiecas uz resursu ekonomiju. Poētiskā valoda turpretī sliecas uz pārpilnību. Šo divu tendenču krustcelēs stūriem rodas nosaukumi. Vai nav vienkāršāk "Nebukadnecara un Sardanapala krustojumu" nosaukt kaut kā īsāk, vienā vārdā? Tīrākā ekonomija. Tiesa, to darot, rodas daudz pavisam jaunu vārdu, un šī pārpilnība nāk par labu valodai tās poētiskajos centienos. Stūru nosaukšanas projekts jau tiek gatavots iesniegšanai Rīgas domē.
Par māksliniekiem
Aleksandrs Zapoļs ir krievu dzejnieks un tulkotājs. Dzimis 1970. gadā Rīgā, studējis krievu valodu un literatūru Tartu Universitātē Igaunijā un Latvijas Universitātē. Aktīvi darbojas multimediālā tekstgrupā "Orbita", tulko latviešu dzejnieku dzeju krievu valodā. Kopš 1998. gada ar pseidonīmu Semjons Haņins publicējies dažādos literāros izdevumos un almanahos Latvijā un ārzemēs.
Līva Rutmane dzimusi 1984. gadā, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 2002. gada. Kopā ar Aleksandru Zapoļu kūrējusi izstādi "Peldus" (galerija "Istaba", 2013).