Otrais stāvs
Fotogrāfijas, 2014
Pārvietošanos pilsētvidē var dēvēt arī par sava veida ceļojumu izstāžu zālē, kur aplūkojamie mākslas darbi ir ēkas. Tomēr šāda izstāžu zāles alegorija var radīt zināmu neērtības sajūtu, jo reti kurš arhitektūras produkts ir aplūkojams atsvešinātā vientulībā – tā sauktā baltā kuba estētikā. Mājas, celtnes, ēkas, būves tomēr ir mākslas darbi, kuru uzdevums ir sablīvēties un čupoties lielajā izstāžu zālē, ko sauc par pilsētu. • Fotogrāfiju sērija "Otrais stāvs" aplūko kādu zīmīgu pilsētvides fenomenu: ēkas iegūst dažādus vizuālos kontekstus atkarībā no aplūkošanas rakursa. Īpaši spilgti tas izpaužas jaunajā arhitektūrā – tās bieži ir brīvi stāvošas ēkas, kas novietotas tuvu vēsturiskai apbūvei. Šādos gadījumos jaunās arhitektūras uztvere tīrā veidā ir iespējama vien no dažiem leņķiem, savukārt pārējos rakursos tā jau neizbēgami iegūst jaunu kontekstu (saskanīgu vai pretrunīgu) ar citām apkārtesošām ēkām. Nereti tas ir ne tikai jauns konteksts, bat arī jauns artefakts: uz īsu brīdi garāmgājēja skatiens fiksē jaunu arhitektonisku mutantu – vecā un jaunā ēka saplūst vienotā veselumā, kur jaunā būve darbojas kā senākās būves otrais stāvs. Šādas acumirklīgas mutācijas rezultātā rodas savdabīgs "trīs sekunžu mākslas darbs".
Par mākslinieku
Esmu mākslinieks. Darbi rezultējas instalāciju vai fotogrāfiju veidā, kaut arī iemesls visam viens – interese par apkārtesošo telpu un uztveres un uzvedības īpatnībām šajā telpā. Patīk iekārtot citu mākslinieku darbu izstādes.