Skurstenis
Kinētiska skaņu instalācija uz 5 koka mājām Pārdaugavā, 2014
Darbs "Skurstenis" skatītāju ved uz Pārdaugavu – uz Švarcmuižu, Hāmaņmuižu, Hartmaņmuižu, Volfšmita muižas ansambli, Šrēdera namu – piecām baltvāciešu kultūrai piederīgām vasaras jeb tā sauktajām izpriecu muižiņām. Tās ir muižas, kas jau sen pārdzīvojušas savus ziedu laikus un patlaban bieži vien atgādina iekšpusvērstus, mirušus ķermeņus. Ir tik skaidri redzams, ka tās traucē mūsdienu rīdziniekam brīvi pārvietoties. Tās traucē ar pelēkumu, ar īpatnējo vecas, ilgi nekurinātas koka mājas smārdu, ar atrašanos pašā ietves malā. Tās traucē ar nenoslēpjamo piederību citiem laikiem, citai kultūrai, citiem dzīves standartiem un ritējumam. Pie kam, tās traucē jau sen – kopš 20. gadsimta sākuma. Tā ir pussabrukusi, pusnodedzināta Rīgas zemē ieaugusi nepareizība. Un aiz tās aizķeras kāja.
Par māksliniecēm
Rasa Jansone: "Pārsvarā strādāju gleznojot. Bieži izmantoju savos darbos tekstu vai atsauces uz to. Esmu rīkojusi personālizstādes un piedalījusies projektos, kas saistīti ar tā saukto sieviešu jautājumu. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā esmu piedalījusies diskusijās par Latvijas sievietēm mākslā, par sieviešu atšķirīgo pieredzi mākslas praksē."
Evelīna Deičmane (1978) ieguvusi izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā un Berlīnes Mākslas universitātē. Piedalījusies nozīmīgās starptautiskās izstadēs – 15. Sidnejas starptautiskajā biennālē (2006), 2. Maskavas biennālē (2007), "Manifesta 7" (2008). Pārstāvēja Latviju 53. Starptautiskajā Venēcijas biennālē ar multimediālu projektu "Pārejošās bēdas" (2009).